Raidījuma skanēšanas laikā varat sazināties, zvanot uz tālruņa numuriem 67222888, 67225599, kā arī aicinām sūtīt Whatsapp ziņas uz numuru 25660440.

No 2014. gada septembra stāsies spēkā Eiropas Komisijas noteiktās izmaiņas benzopirēna, benzantracēna, benzofluorantēna un krizēna normai kūpinātos produktos. Tas nozīmē, ka gaļu un zivis nevarēs kūpināt, kā līdz šim bija ierasts. Latvijas mājražotāji rosina Latvijā kūpinātai gaļai noteikt īpašu statusu, lai arī turpmāk varētu ražot produktus, kas daudziem labi garšo un ir iecienīti. Vairāki uzņēmumi jau paziņojuši, ka bankrotēs šo ierobežojumu dēļ. Tikmēr veselības aizstāvji ir pārliecināti, ka Eiropas lēmums ir pareizs. Tomēr kas notiks ar līdzšinējiem kūpinājumiem un vai mums Latvijā vēl būs kūpinātas vistas un dažādi citi tamlīdzīgi produkti?

Studijā disktutē Zemkopības ministrijas Pārtikas nekaitīguma nodaļas vadītāja Sarma Sleže, valsts zinātniskā institūta Bior speciālists Vadims Bartkevičs, kūpināšanas iekārtu ražotāja SIA «ABAS.lv» pārstāvis Jānis Zandbergs un Latvijas Gaļas ražotāju un pārstrādātāju asociācijas pārstāvis Didzis Šmits.

Jau 2011. gadā pieņemtā Eiropas Komisijas regula nosaka, ka no šī gada septembra benzopirēna norma kūpinājumos drīkstēs būt tikai 2 mikrogrami līdz šim noteikto piecu vietā. Lai arī laika līdz septembrim ir maz, Zemkopības ministrijas un gaļas ražotāju pārstāvji ir optimistiski noskaņoti, lai līdzīgi kā savulaik par šprotēm pārliecinātu Eiropu, ka ar alkšņu malku kūpināta gaļa ir vienīgais pareizais veids, kā produktam nodrošināt attiecīgās garšas un izskata īpašības. Un šajā gadījumā runa ir par dzīves veida, ne vienkārši kāda produkta aizstāvību. 

Uz tiem, kas savā sētā ģimenes un draugu vēderpriekam pa reizei nokūpina pa gaļas gabalam, šīs izmaiņas neattieksies. Jānis Zandbergs skaidro, ka nromu izmaiņas ietekmēs visus mazos mājražotājus, kas gatavo gaļu pēc sentēvu receptēm un jau tagad ir satraukušies, ko iesākt ar iegādātajām iekārtām. Un Latvijā tādu ir daudz, tas ir būtisks rūpals. Gaišo kūpinājumu, kas top gaļu termiski apstrādājot karstos tvaikos un pēc tam pievienojot attiecīgās aromātvielas, viņš sauc par kūpinājuma izstrādājumu.

Vadims Bartkevičs skaidro, ka benzopirēns, kas ir kancerogēna viela, viena no vēžā izraisītājiem, ir ne tikai kūpinātā gaļā. Svarīgs benzopirēna avots ir arī smēķēšana. Aktīvs smēķetājs dienā uzņem daudz vairāk šīs kaitīgās vielas. Viņš arī skaidro, ka kopā ar ražotājiem institūts veiks eksperimentus, vai tomēr nevar iegūt tradicionālo kūpinājumu, nepārsniedzot normu divi mikrogrami.

Dietoloģe Laila Meija telefonintervijā bilst, ka ierobežojumi viennozīmīgi ir atbalstāmi, jo tas samazinās vienu benzopirēna uzņemšanas avotu un kūpināta gaļa nav veselīgākais produkts.