Projekta Latvijas dzīļu atklājēji iniciatori noskaidrojuši, kāds ir Latvijas pazemes ūdens. Šobrīd jaunie vides zinātnieki devušies noskaidrot situāciju citās Eiropas valstīs. Par pazemes ūdens vecumu un kvalitāti saruna raidījuma Zināmais nezināmajā studijā ar ģeologiem Ingu Retiķi, Jāni Bikši un Karlīnu Jansoni.

Bet par to, kā veidojas sēravoti, stāstu sagatavojusi Zane Lāce. Par Baldones sēravota dziednieciskajām spējām liecības atrodamas jau 12. gadsimtā. Tas ticis dēvēts par jaunības avotu. Arī Ķemeru sēravoti sen zināmi kā veselības ūdeņi. Bet kā zemes dzīlēs rodas šie un citi sēravoti stāsta hidroģeologs, ģeoloģijas doktors Jānis Prols.

Vēl arī nedaudz par ūdeni, ko lietojam sadzīvē. Tiešā veidā izšķiesto ūdeni var pamanīt vienkārši un tikpat vienkārši ir mainīt šāda patēriņa paradumus. Atliek tikai aizstāt mazgāšanos vannā ar iešanu dušā, nomainīt dušas uzgali pret ekonomiskāku, uzstādīt tualetes podus un citu sadzīves aprīkojumu ar mazāku ūdens patēriņu, nevilcinoties salabot tekošus ūdens krānus un citu santehniku, aizgriezt ūdens krānu, kamēr tīrām zobus, un vākt lietus ūdeni dārza laistīšanai. Turpretī pamanīt netiešo ūdens patēriņu ir gandrīz neiespējami, un tas nozīmē, ka, visticamāk, mēs katrs patērējam daudz vairāk ūdens, nekā domājam. Tas izskaidrojams ar to, ka ūdens tiek izmantots, lai saražotu gandrīz visu. Nopērkot veikalā kartupeļu maisu, tiešais ūdens patēriņš ir, piemēram, ūdens, kas tiek izmantots to sagatavošanai, mazgāšanai un vārīšanai. Savukārt netiešais patēriņš ir viss ūdens, kas tika izmantots vispirms jau visā kartupeļu audzēšanas posmā — mēnešiem ilgai laistīšanai, piegādei, tehnikas degvielai utt. Daudzi uzņēmumi ir sākuši rēķināt un publiskot produktu ražošanai izmantotā ūdens daudzumu, un izvēloties preces ar mazāku ietekmi uz ūdens krājumiem, mēs izdarām videi pakalpojumu.

Saskaņā ar Nīderlandes Tventes Universitātes zinātnieku pētījumiem no 1996. līdz 2005. gadam pasaulē viens cilvēks patērēja vidēji 3800 litrus ūdens dienā (kas ir 1385 m³/gadā). Vācijā viens iedzīvotājs vidēji patērēja 3900 litrus ūdens dienā, bet Spānijā — 6700 litrus dienā (jeb 2461 m³/gadā). Dānijā vidējais ūdens patēriņš uz vienu cilvēku bija 4500 litri dienā, kamēr Polijā tas bija 3800 litri dienā.