Raidījumā Zināmais nezināmajā vispirms būs Zanes Lāces intervija ar LU Bioloģijas fakultātes Botānikas un ekoloģijas katedras docenti Brigitu Laimi par pētījumiem, kas atklāj augu pielāgošanās spējas Baltijas jūras krastā. Vairākas balodeņu sugas, jūrmalas kamieļzāle, kālija sālszāle, ūdenspipars, ložņu smilga – tie ir daži no augiem, kas pielāgojušies dzīvei jūras malā. Mūsu Baltijas jūras krasts un vēl daži piejūras ezeri ir tās vietas, kur var ieraudzīt minētos augus, kuri nevar dzīvot bez sāļā ūdens.

Savukārt studijā kopā ar Daugavpils Universitātes Sistemātiskās bioloģijas institūta projektu administratori Jolantu Bāru un docentu Pēteri Evartu-Bunderu saruna  par jauno projektu Pārrobežu aizsargājamās dabas teritorijas Augšdaugava - Braslavas ezeri un aktuālo šīs teritorijas inventarizāciju. Daba robežas nepazīst – augiem ir pilnīgi vienalga, vai tie aug Latvijā, vai Lietuvā, vai, piemēram, Baltkrievijā. Bet ko tad, ja izpratne par aizsargājamām dabas teritorijām katrā no valstīm ir atšķirīga? Lai noskaidrotu, kas un cik daudz aug aizsargājamās teritorijās, kas mums jādala ar kādu no savām kaimiņvalstīm, ar pavisam jaunu pētījumu klajā nākuši ir Daugavpils zinātnieki.

Šodiena, 19. augusts, ir liela diena visiem sikspārņu pētniekiem - Papē atklās pasaulē pirmo migrējošo sikspārņu ķeršanai būvēto murdu. Uzsākot vērienīgu starptautisku sikspārņu izpētes projektu, to atklās Latvijas un Vācijas biologi. Šis murds ir īpaši būvēts tieši migrējošo sikspārņu ķeršanai. Tas ļaus sikspārņus noķert lielā skaitā, kas ir izšķiroši svarīgi, lai rastu atbildes uz daudziem līdz šim neatbildētiem jautājumiem gan par šo zīdītāju fizioloģiju, gan ziemošanas vietām.

Latvijā pieredzējis sikspārņu pētnieks Gunārs Pētersons norāda, ka sikspārņu izpēte visā pasaulē vēl ir „bērna autiņos”, salīdzinot ar putnu migrācijas pētījumiem. Tas tāpēc, ka pasaulē ir maz vietu, kur sikspārņus pietiekamā skaitā var noķert gredzenošanai tieši migrācijas lidojuma laikā. Pape šajā ziņā ir unikāla, jo šeit vērojams tā dēvētais „pudeles kakla” efekts, kad migrējošo putnu un sikspārņu straume koncentrējas šaurā sauszemes joslā starp Baltijas jūru un Papes ezeru. Eiropā nav zināma cita vieta, kur varētu noķert tik daudz migrējošo sikspārņu kā Papē.

Biologi lēš, ka jaunajā murdā, kas sasniedz 15 metru augstumu, vienā naktī būs iespējams noķert līdz pat tūkstošs sikspārņu. Ņemot vērā, ka ziņojumi tiek saņemti par vidēji tikai vienu no 250 gredzenotajiem sikspārņiem, pētnieki ir ieinteresēti apgredzenot pēc iespējas vairāk lidoņu, un Pape tam ir ideāli piemērota. Visi dzīvnieki uzreiz pēc gredzenošanas tiks palaisti atpakaļ savvaļā.

Kā informē LU Bioloģijas institūta ornitologi, murds, ko turpmākos piecus gadus izmantos gan Latvijas, gan Vācijas zinātnieki, ļaus rast atbildes uz jautājumiem, kas līdz šim bijuši sikspārņu dzīves baltie plankumi. Daudzām sugām nav zināmas ziemošanas vietas, tāpat nav zinātniski pierādīts, ka sikspārņi izmanto zemes elektromagnētisko lauku migrācijas virziena noteikšanai. Pētniekiem arī nav zināms, vai sikspārņi pārlidojumu laikā izmanto īpašus migrācijas koridorus un kāda ir saistība starp to vasaras dzīvotnēm un ziemošanas apgabaliem. Šīs ziņas ir ļoti būtiskas sikspārņu aizsardzībai, jo pasaulē aizvien pieaug vēja elektrostaciju skaits, bet vēja turbīnas ir viens no migrējošo sikspārņu būtiskākajiem bojāejas iemesliem. Zinātnieki lēš, ka Vācijā vien vēja ģeneratori gadā laupa dzīvību vidēji 300 tūkstošiem sikspārņu, ja vien migrācijas laikā rudenī ierīces netiek izslēgtas.