Raidījumā Zināmais nezināmajā vispirms reportāža par Zinātnes centrā Galerijā Rīga atklātās interaktīvās izstādes Kas ir mūzika. Mūziku izstādē iespējams iepazīt, gan mēģinot saskatīt skaņas vilni, gan ceļojot laikā līdzi skaņu ierakstiem, gan pārbaudot savu muzikalitāti. Nelielā pastaigā pa šo izstādi ved zinātnes centra Z(in)oo pārstāvji un izstādes rīkotāji Iveta Ceļmalniece un Matīss Neimanis. Interaktīvā izstāde ir izstrādāta Somijā un līdz gada beigām mājvietu ir radusi Latvijā. Izstāde ne tikai gaida savus dažāda vecuma apmeklētājus, bet arī piedāvā skolēniem interaktīvu stundu ar uzdevumu lapām un uzskates materiāliem.

Savukārt kopā ar Jāzepa Mediņa Rīgas Mūzikas vidusskolas pedagoģi Ditu Neilandi un kokļu meistaru Imantu Robežnieku sarunājamies par kādu īpašu un mūsu kultūrai ļoti tuvam mūzikas instrumentu – kokli. Kāda ir šī instrumenta vēsture, kā tas attīstījies laika gaitā, ar ko ir īpaša kokles skaņa?

Vēl arī izzinošs stāsts par klavierēm.Latviešu valodā vārds ‘klavieres’ ir ienācis no vācu valodas vārda 'klavier', bet citās valodās šis nosaukums saglabājis itālisko 'pianoforte'. Itāļu valodā šis vārds cēlies no vārdiem 'piano' un 'forte', kas attiecīgi nozīmē ‘kluss’ un ‘skaļš’.

Vēsturnieku vidū nav vienprātības par to, kas ir klavieru izgudrotājs. Bieži par to izgudrotāju uzskata itāļu mūzikas instrumentu izgatavotāju Bartolomeo Kristofori. Viņš pirmās klavieres izgatavoja 1709. gadā. Vienprātības nav arī par vietu – saskaņa ar vienu versiju tas noticis Florencē, bet, iespējams, klavieres izgudrotas tomēr Padujā. Bet, kā zināms, tad klavierēm ceļu vēsturiski ir bruģējis klavesīns. Runājot par īstām klavierēm, jāteic, ka senākās saglabājušās klavieres ir no 1720. gada. Īpaši lielu popularitāti šis mūzikas instruments iemantoja 18. gadsimta vidū – jau 60. gados mājas apstākļos arvien biežāk sāka izmantot pianīnus. Tolaik klavierēm bija tikai 16 toņu.

Mūsdienu klavierēm kopējais taustiņu skaits ir 88, no kuriem 52 ir balti, bet atlikušie 36 melni.