Raidījumā Zināmais nezināmajā atkal pievēršamies tehnoloģijām un interneta resursu drošībai. Vispirms  Edgara Raginska intervija arinformācijas tehnoloģiju speciālistu, viedtālruņu drošības ekspertu Andreju Rudzīti par  mobilo ierīču drošību. Kopš datori uz palikšanu ienākuši mūsu ikdienā, cenšamies rūpēties par tajos glabāto datu drošību no neatļautas piekļuves, izmantojot ugunsmūrus un antivīrusu programmatūru. Taču vai laikā, kad vidusmēra viedtālruņa tehniskie parametri krietni pārspēj, piemēram, NASA Mēness apguves programmā izmantoto datoru jaudu, mēs pietiekami daudz uzmanības pievēršam arī mobilo sakaru ierīču drošībai no nevēlamas trešo personu iedarbības? 

Drošība internetā ir temats, kuram ne malu, ne gala – jo  vairāk informāciju laikmetā dzīvojam, jo vairāk par ko galvas lauzīt informācijas drošības jautājumos. Par pēdējā laika skaļākajiem  draudiem un sevis sargāšanas iespējām saruna ar Informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcijas CERT.LV vadītāju Baibu Kaškinu un tehnisko ekspertu Gintu Mālkalnieti.

Lielus brīnumus informācijas glabāšanas vietnēs pasaule pieredzēja 20. gs otrajā pusē, kad parādījās pirmās digitālās datu apstrādes metodes. Vēl nemaz ne tik sen pārsteidzoši likās tas, ka, piemēram, vienā CD diskā, kas neaizņem daudz vairāk vietas par kādu biezāku pastkarti, var ietilpināt apmēram 100 000 lappušu teksta bez attēliem. Vidēji tas ir aptuveni 800 grāmatu. Modernāki diski, nepalielinot nesēja izmērus, ļāva ierakstīt vēl vairāk datu un nu jau esam nonākuši tik tālu, ka runājam par tādu disku, kas informāciju spēs glabāt miljoniem gadu ilgi! Un tas būs pa spēkam īpaši izstrādātam optiskajam diskam. Šāds disks atrisinātu līdz šim pastāvošo datu uzglabāšanas problēmu – digitalizācija līdzās daudzām priekšrocībām aktualizējusi arī jautājumu par to, cik tad ilgi datus var uzglabāt bez raizēm. Ikvienam personālā datora vai kādas citas elektroniskas ierīces lietotājam ir nācies saskarties ar cietajos diskos vai zibatmiņas ierakstītu datu zaudēšanu elektrotīkla pārsprieguma, spēcīga magnētiskā lauka ietekmes vai nesēja mehāniskas sabojāšanās dēļ. Nemaz nerunājot par ļaunprātīgu programmatūru izdarītu datu dzēšanu.

Par salīdzinoši drošu datu saglabāšanas veidu speciālisti uzskata to ierakstīšanu optiskajos diskos, no kuriem visizplatītākie ir CD un DVD formāti. Tomēr arī tiem sola tikai aptuveni 100 gadu garu mūžu, pie tam ņemot vērā, ka ierakstītie diski jāglabā īpaši drošā vietā, tumsā un mērenā temperatūrā, kā arī jāsargās tos saskrāpēt - nejauša švīka uz diska virsmas var neatgriezeniski izdzēst ierakstīto informāciju.

Šo problēmu risinot, Nīderlandes zinātnieki – precīzāk Tventes universitātes Nanotehnoloģijas institūta pētnieks Jerons de Vrī ir izveidojis jauna tipa īpaši izturīgu, no volframa un silīcija nitrīda izgatavotu optisko disku, kura mūža ilgums varot sasniegt vairākus miljonus gadu.