1895. gada 25. jūlijā kāzas svin Pjērs Kirī un Marija Skladovska. Abu savienībā ne tikai piedzims divas meitas, bet atklāti tiks arī divi radioaktīvie elementi. Šķiet varam pilnīgi droši teikt, šajā dienā pasaulē rodas ietekmīgākais zinātnieku laulātais pāris pasaules vēsturē.

Pjērs un Marija Kirī satikās Parīzē. Abi bija cilvēki, kas visu savu dzīvi pakārtoja zinātnei un kas zina, vai mūžīgās mīlestības pilsēta abu dzīvē bija tik nozīmīga jūtu ziņā. Pjērs Kirī atzina, ka Marijā viņu visvairāk fascinēja meitenes aizraušanās ar zinātni.

Pjērs Kirī bija piedzimis Parīzē, kamēr Marija Skladovska bija ieradusies studēt labi zināmajā Sorbonnas universitātē no Krievijas impērijas sastāvā esošās Polijas. Dzīve abiem bija vienlīdz sarežģīta, jo naudas trūkums allaž atturēja no jaunu zināšanu iegūšanas. Kā Pjēru, tā arī Mariju varēja raksturot kā cilvēkus, kas allaž kāroja uzzināt un izpētīt ko jaunu.

Pjērs Kirī bija fiziķis, kurš specializējās kristālu pētniecībā un magnētismā. Marija Skladovska sākotnēji specializējās fizikā un matemātikā. Interesanti, ka Marija bija vienojusies ar māsu Broņislavu, ka kopā gādās viena par otras izglītību. Abas nolēma uz maiņām strādāt un mācīties. Laikā, kad Broņislava studēja medicīnu, Marija strādāja par guvernanti-pasniedzēju. Tiklīdz Broņislava sāka strādāt, tā skoloties sūtīja Mariju.

Laiks, kas pavadīts Parīzē bija smags. Marija Skladovska mitinājās aukstā mansarda dzīvoklītī Latīņu kvartālā un visu savu laiku veltīja pētniecībai un studijām. Viņa pirmā no sievietēm ieguva tiesības Sorbonnā strādāt kā pasniedzēja, turklāt visu laiku sev pievērsa uzmanību ar dažādiem pētījumiem un zinātnisko darbību.

Pjērs Kirī tikmēr bija jau nostabilizējies cilvēks. Viņš vadīja laboratoriju rūpnieciskās ķīmijas un fizikas nnozarē. Taču par viņa milzīgo zinātnisko potenciālu liecināja kaut vai tas, ka jau 16 gadu vecumā Pjērs Kirī ieguva bakalaura grādu, bet 18 gadu vecumā kļuva par diplomētu zinātnieku fizikā. Viņš atlika doktora studijas tikai un vienīgi naudas trūkuma dēļ.

1894.gadā, gadu pirms kāzām ar Mariju Skladovsku, Pjērs Kirī tika uzaicināts uz kāda poļu emigranta, fiziķa dzīvokli Parīzē. Tautietis vēlējās iepazīstināt Mariju Skladovsku ar laboratorijas vadītāju Pjēru Kirī, lai abi varētu sadarboties Marijas pētniecības jautājumos. Taču poļu zinātnieks pat nenojauta kādu zinātnisko potenciālu viņš atbrīvos, savedot kopā šos abus cilvēkus.

Pjērs Kirī iemīlējās Marijā un, kā pats atzina, tad tieši viņas aizgrābtības ar zinātni dēļ. Marija savukārt principiāli noraidīja Pjēra bildinājumu, līdz tomēr 1895. gadā to pieņēma. 25. jūlijā abi svinēja kāzas, kas bija sākums ļoti produktīvai sadarbībai.

Abu ģimenē piedzima divas meitas, taču tā nav produktīvā sadarbība, bet gan dabiska parādība jaunai ģimenei. Abi zinātnieki strādāja kopā, un tas atnesa ļoti lielus panākumus. Abi pievērsās radioaktivitātes pētījumiem un jau 1903.,gadā abi saņēma Nobela prēmiju fizikā. Viņu kopdarbs pasaulei atklāja daudzas lietas, redzamākās no tām - radioaktīvie elementi rādijs un polonijs.

Diemžēl, bet viņi laulībā nodzīvoja vien 11 gadus, jo 1906 .gadā Pjērs neveikli paslīdēja uz slapjas ielas Parīzē. Tuvumā esošo smago ratu kučieris nepaspēja apturēt zirgus un rati sadragāja Pjēra Kirī galvaskausu. Marija Skladovska-Kirī palika atraitne. Bet tas nemazināja viņas darba spējas. 1911. gadā viņa kļuva par pirmo zinātnieci pasaulē, kas saņēma otro Nobela prēmiju. Ja pirmā bija fizikā, tad otrā ķīmijā.

Pjēra un Marijas Kirī savienībā radās ne tikai zinātniskie sasniegumi, bet arī vesela zinātnieku dinastija. Vecākā meita saņēma Nobela prēmiju par atklājumiem mākslīgajā radioaktivitātē. Tāpat kā vecāki, arī Irēna Kirī šo balvu dalīja ar savu vīru Frederiku. Pjēra un Marijas Kirī mazmeita tikmēr ir zinātniece kodolfizikas jomā, bet mazdēls ir atzīts zinātniskais darbinieks bioķīmijā. Vienīgi otra meita izvēlējās citu ceļu. Viņa kļuva par teātra un literatūras kritiķi, bet ģimenes krājkasītē ienesa biogrāfiju par saviem vecākiem.