1898. gada 24. jūlijā piedzima viena no slavenākajā sievietēm pasaule un pati slavenākā sieviete aviācijā - Amēlija Erharta. Viņa izcili mācēja pilotēt par nekam nederīgām uzskatītas lidmašīnas, vairākas reizes izkūlās no sarežģītām lidojumu situācijām, lai beigās piepildītu sapni un dotos lidojumā apkārt pasaule.

Amēlija Erharta piedzima 1898. gada 24. jūlijā Atčisona pilsētā Kanzasas štatā. Viņas tēvs bija jurists, bet māte vietējā tiesneša meita. Sākotnēji ģimene dzīvoja labklājībā, kas ļāva Amēlijai kopā ar jaunāko māsu baudīt dažādus hobijus. Piemēram, Amēlijai tēvs uzdāvināja bisi, ar ko meitene drīkstēja šaut pati, viņai bija zirgi un dažādas citas aristokrātiem raksturīgas nodarbošanās. Desmit gadu vecumā viņa pirmo reizi devās uz avio šovu, kurā redzēja savā mūžā pirmo lidmašīnu. Lielu iespaidu uz meiteni gan tā neatstāja, jo bija aprūsējusi un ar netīru audeklu apvilkta lieta. Tikai vēlāk, kad ģimene pārcelsies uz citu štatu, Amēlija Erharta iemīlēsies aviācijā.

1920. gadā viņai radās iespēja pavizināties ar lidmašīnu Longbīčā. Viņai tik ļoti iepatikās lidmašīnā sajustais, ka viņa nolēma doties uz lidošanas nodarbībām. 20. gados tam nebija nepieciešama kāda īpaša atļauja, tikai pietiekami daudz naudas, ko samaksāt instruktoram. Taču pat trūkums sievieti neatturēja, jo viņas sapnis bija lidot.

Amēlija Erharta kļuva par izcilu pilotu. Visi viņas skolotāji un arī vēlākie biedri raksturoja viņu kā dabas dotu talantu. Lai kāda būtu lidmašīna, Erharta ar to varēja lidot un lieliski nosēdināt uz skrejceļa. Sajūtas, kas pārņēma viņu pilota krēslā, ļāva sajust pašu lidmašīnu. Tāpēc ne vienu reizi vien Amēlija Erharta kļuva slavena ar saviem pārgalvīgajiem lidojumiem.

Pagrieziena punkts viņas karjerā bija 1927. gads, kad Čārlzs Lindbergs kļuva par pirmo vīru, kas šķērsoja Atlantijas okeānu lidmašīnā. Sākās runas, ka dzimumu līdztiesības vārdā tāds pats sasniegums jāsasniedz sievietēm. Laimīgā kārtā šī iespēja tika piedāvāta Amēljai Erhartai.

Nākamajā gadā Erharta kļuva par pirmo sievieti, kas pārlidoja no ASV uz Eiropu, taču jaunā lidotāja nebija īpaši runātīga un priecīga. Viņa pukojās žurnālistiem, ka ir pārvesta gluži kā kartupeļu maiss. Īsts sasniegums būtu tad, ja viņa pati varētu vadīt lidmašīnu. Lai arī pēc pāris gadiem viņa kļūs par pirmo sievieti, kas vienatnē šķērsos okeānu, lidojums 1928. gadā atnesa Erhartai slavu.

Kad vārds Amēlija Erharta sāka nozīmēt kaut ko vairāk nekā tikai aviācijas entuziasmu, viņai pavērās durvis jauniem sasniegumiem. Lidotāja uzstādīja vairākus ātruma rekordus, tāpat vienatnē lidoja dažādos virzienos pāri ASV, tad no Meksikas uz ASV, beigās arī uz Havaju salām. Viņas lidojumus rakstoro slikti laika apstākļi, bet tas neizsita viņu no iekšējā miera.

1937. gadā Amēlija Erharta kopā ar Fredu Nunanu devās lielākajā avantūrā, par kādu varēja sapņot. Viņi uzsāka lidojumu apkārt pasaulei, kas nozīmēja vairāk nekā 20 tūkstošus jūdžu lidmašīnas salonā. Abi veiksmīgi aizvadīja lidojumu lielāko daļu, līdz pazuda Klusajā okeānā, netālu no Houlenda salām. ASV flote uzsāka pasaulē lielāko meklēšanas operāciju, bet tā arī neko neatrada. Oficiālā versija bija, ka abi piloti ir gājuši bojā, iekrītot okeānā, taču vēl 15 gadus pēc katastrofas, mēdza parādīties dažādas sazvērestību teorijas.

30. gados ASV lielākais ienaidnieks bija Japāna un šīs valsts karavīri kontrolēja vairākas Klusā okeāna salas un to grupas. Skaidrs, ka Houlenda salās Erharta un Nunans neielidoja, tāpēc ļoti ticama ir versija, ka abi nonāca japāņu gūstā. Kad 2. Pasaules karā ASV karavīri iekaroja vienu japāņu salu pēc otras, pastiprinājās liecības, ka japāņiem bijuši divi baltie karagūstekņi. Sieviete un vīrietis, kuri izdzīvoja pēc lidmašīnas katastrofas. Vīrieti nogalināja uzreiz pēc sagūstīšanas, bet sieviete izdzīvoja līdz 44.gadam, kad Saipana salā izsēdās amerikāņu vienības. Tad japāņu karavīri izpildīja nāves sodu visiem gūstekņiem, Amēliju Erhartu ieskaitot. Pierādījumu gan nekādu nav palicis, jo ne mirstīgās atliekas vai lidmašīnas atlūzas tā arī neviens neatrada.