1902. gada 22. augustā tiek dibināta viena no augstvērtīgāko automašīnu kompānijām ASV – Kadiljaka autobūves uzņēmums. Tā radās kā daļa no slavenās Henrija Forda kompānijas, kad sākotnējie partneri nolēma pārtraukt savu sadarbību. Kadiljakus izdevās radīt tikai pēc tam, kad to galvenais konstruktors pārliecināja investorus pašiem ražot automašīnas. Stāsta Jānis Krops.

Kadiljakus kā luksusa automašīnas sāka ražot jau no pašiem autobūves pirmsākumiem. Kadiljaka “tēvs” ir inženieris un mehāniķis Henrijs Lilends, kurš bija iesaistījies Forda korporācijas tapšanā. 1901. gadā gan korporācijā nebija tikai viens pats Henrijs Fords. Viņš kopā ar partneriem bija iesaistījies Detroitas automobīļu kompānijas dibināšanā, taču nesaskaņas pielika punktu šim uzņēmumam jau pieminētajā 1902. gadā.

Viljams Mērfijs un Lemjuels Bovens bija pirmā uzņēmuma galvenie finansētāji. Taču pēc konflikta ar Henriju Fordu pēdējais nolēma dibināt pats savu uzņēmumu un Detroitas apvienību pameta. Mērfijs ar Bovenu nosprieda, ka automašīnu būvniecība nav priekš viņiem, tāpēc palūdza Henriju Lilendu nokārtot iekārtu pārdošanu. Lilends, kas pats bija uzņēmējs un automehānikas entuziasts, pierunāja investorus palikt. Tā radās jauna kompānija, kuru nosauca par godu vienam no Detroitas dibinātājiem, Antuānam Lomē de la Motjē, Siram de Kadiljakam. Jaunais uzņēmums sāka ražot Lilanda izgudroto viencilindra dzinēja auto.

Jau pirmajos gados Kadiljaka kompānijai izdevās iekarot vietu zem saules kā luksusa automašīnu zīmolam. Fords ar saviem tehniskajiem jaunievedumiem pretendēja uz masu auto ražotāja statusu, tāpēc vienīgā loģiskā izvēle bija radīt automašīnas to sākuma pircējiem – bagātniekiem.

Tehniskajā ziņā Kadiljaki nebija nekādi snobu auto. Lilands ieviesa vienu no pirmajām sērijveida rezerves daļu ražošanas līnijām. Viņa dizaineriem auto rezerves daļas bija līdz milimetriem identiskas, tāpēc dažādos auto tās varēja aizvietot bez starpgadījumiem.

Laikā no 1910. līdz 1912. gadam Kadiljaki kārtējo reizi izcēlās ar kaut ko jaunu. To konstruktori bija radījuši pirmo, pilnīgi slēgtā jumta auto, kā arī aprīkoja savus spēkratus ar pirmajām elektriskajām sistēmām. Tās bija aizdedzes un gaismu sistēmas. Automašīnām parādījās elektriskie lukturi! Jau pēc trim gadiem Detroitas autobūves uzņēmuma mantinieks laida apgrozībā arī savu jauno Kadiljaka dzinēju. Tas bija astoņu cilindru dzinējs, kurš varēja attīstīt 70 zirgspēku jaudu. Ātrums, kuru luksusa auto sasniedza, bija vairāk nekā 100 kilometru stundā. Bagātnieki mašīnas pirka, bet konstruktori tikai uzlaboja dzinēju jaudas, apgriezienus un veidus. Turpmāko 15 gadu laikā tika radīts V16 dzinējs, kurš bija ne tikai viens no klusāk strādājošajiem ASV dzinējiem, bet arī attīstīja 165 zirgspēkus. Sasniegumi tieši dzinēju darbībā ļāva Kadiljakam vīzegunīgi sevi dēvēt par uzņēmumu, kurš strādā kā “Pasaules standarts”. 49. gadā tieši Kadiljaka V8 dzinējs kļuva, ja ne par visas pasaules, tad par ASV autobūves standartu gan.

Bez sasniegumiem dzinēju būvē Kadiljaks sasniedza arī standartu cienīgus augstumus virsbūves dizainā. Mākslinieki radīja gaumīgu līniju rāmjus un to segumus. 1927. gadā Kadiljakam parādījās kārtējā inovācija, tas bija lausku drošais stikls, ar kuru aprīkoja automašīnu logus. Avarējot, vadītājs un pasažieri bija droši no ievainojumiem stikla dēļ, triecienā tie sabira mazās, ne tik asās daļās. Citādāk Kadiljaki izcēlās arī ar pirmo metāla jumtu pasažieru auto segmentā, kurš nomainīja plaši izmantotos koka jumtus. 40. gadu beigās automašīnu aizmugurē parādījās arī leģendārās astes – gari izvirzījumi uz aizmugurējiem spārniem, kas dažkārt radīja asociācijas ar putnu, liesmu vai raķeti. Kā jau minēts, Kadiljaki bija pirmie automašīnu elektrificētāji. Pārsteidzoši, bet jau 57. gada Eldorado modelis piedāvāja vadītājam priekšējā sēdekļa atmiņas funkciju. Tas nozīmē, ka vairāki vadītāji varēja mainīt sēdekļa novietojumu elektriski. Ar to ērtību izgudrošana nebeidzās, 64. gadā salona ērtībai ieviesa klimata kontroli un gaisa kondicionieri, bet 74. gadā parādījās arī pirmie drošības gaisa spilveni. Kamēr Padomju Savienībā ražoja pirmo žiguļu modeļus, Amerikā Kadiljaks jau atbilda visām mūsdienu pamatprasībām. Ja kārtīgais padomju cilvēks aizsvīdušo logu centās padarīt caurredzamu ar vēdlodziņiem šofera durvīs vai pietiekami skaļu ventilatoru, turīgais amerikānis vienkārši ieslēdza kondicionieri. Un tas viss sākās ar 1902. gadā dibināto kompāniju, kad Henrijs Lilands pārliecināja Mērfiju ar Bovenu, ka ir vērts ieguldīt amerikāņu sapnī uz riteņiem.