Ērika Kūļa "Pērkonpasaku" 1998. gada 14. maijā Latvijas Radio studijā ieskaņojuši aktieri Santa Didžus un Edgars Lipors.

Pat vismazākajam rūķēnam ir skaidrs, ka uz Jāņiem gaidāms pērkona negaiss. Jo vasara bez pērkona taču būtu tas pats, kas ābele bez āboliem!

Taču mazais rūķēns Niķis domā ne tikai par pērkonu: kopā ar brāļuku Riķi pārkrāsojot telefona būdiņu (viņu māmiņa ir telefoniste Rū pilsētā!), Niķis prāto - kā rodas domas? Vai nogatavojas tāpat kā āboli, vai tomēr iešaujas prātā kā zibens no negaisa mākoņiem? Un kādā valodā notiek domāšana? Un vispār - cik domu kopumā katram rezervēts? Vai gadījumā nepienāks brīdis, kad tās izbeigsies kā kabatas lukturītī strāva? No šīs domas iztrūcies, Niķis izlemj vismaz studiņu atturēties no domāšanas.

Tā nu viņš aizver acis, lai varētu labāk domāt par nedomāšanu un... dzird paša Pērkontēva monologu! Izskatās, ka Rū pilsētai draud briesmas, jo Pērkontēvs nolēmis izrēķināties ar Rū pilsētiņas augstāko torni!

Protams, ka Niķim nedomāšana vairs nav ne prātā; abi rūķēni steidz pie vecā torņa. Pagaidām izskatās, ka viss būs kārtībā, bet...