Vieta, kur var baudīt skatu ar pavasara putniem vairumā, ir Svētes paliene. Te šajā laikā uzturas tūkstošiem pīļu, gulbju, zosu un bridējputnu. Raidījuma autore kopā ar ornitologu Edgaru Lediņu (skat. pievienotos attēlus) turp devās ierakstīt, fotografēt un aprunāt putnus, kas redzami palienē. Ar ko īpašas ir sarkankakla zosis, kas tas ir par putnu, kura izskatu nevar aprakstīt, kur slēpjas stirnu pievilcība un ka fotografēt putnus klajā laukā, par to runāsim šajā Kustoņu pasaulē.

Vienpus ceļam laukā rosās pīles un zosis, otrā pusē vīd gulbji, virs galvas klaigā kaijas un mūs pavada lauku cīruļa solo – ornitologs Edgars Lediņš, bruņojies ar teleskopu, jaudīgu fotoaparātu, putnu noteicēju grāmatu, un raidījuma autore Zane Lāce ar mikrofonu, dodass pa ceļu Svētes palienē. Tā atrodas  netālu no Jelgavas, lai arī nekādas norādes te par šo īpašo teritoriju nav redzamas (tādas savulaik te bija, taču ai, cik cilvēcīgi, ja reiz  norāde ir - tā jānorauj un informācijas stends jānoposta), bet  par laimi putnu dzīve te rit mierīgā gaisotnē. Šeit uzturas 45 īpaši aizsargājamās putnu sugas. Dabas parks ir ļoti nozīmīgs griežu ligzdošanai, un tam ir izcila nozīme ūdensputnu pavasara migrāciju laikā, kā atpūtas un barošanās vietai. Tieši tas ir ceļojuma mērķis - iztālēm aplūkot zosu un pīļu atpūtu. Zosīm neinteresē pirmās slieciņas, kuras rāmi guļ uz piemirkušā ceļa, bet  pīlēm un kaijām bagātīgaks ēdamgalds ir uz lauka un pļavā. Turpinot aprunāt še mītošās zosis, tātad, noskaidrojām, ka te lielā vairumā, caurceļojot uzturas baltpieres zosis un arī sējas zosis. Kā var lasīt informācijas avotos, tad sējas zosis lielāko daļu laika pavada uz sauszemes. Tās lieliski staigā un pat skrien pa sauszemi. Piemēram, spalvu maiņas laikā sējas zosis no ienaidnieka glābjas skrienot, nevis slēpjoties zālājā vai nirstot.