Raidījuma skanēšanas laikā variet sazināties, zvanot uz tālruņa numuriem 67222888, 67225599, kā arī aicinām sūtīt Whatsapp ziņas uz numuru 25660440.

Studijā vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Romāns Naudiņš. Vaicājam gan par reģionu attīstību ar nodokļu atlaižu un struktūrfondu palīdzību, gan par kūdras izmantošanu enerģētikā – vai tas varētu būt atbalsts ne tik bagātiem reģioniem. Ministru izvaicājam kopā ar žurnālistēm Ellu Valtmani no ziņu aģentūras LETA un Māru Libeku no Latvijas Avīzes. Otrajā pusstundā jautājumus  uzdot arī klausītāji.

Jautāts par depozīta sistēmu dzērienu iepakojumam, par kuru iestājās VARAM un kuru bija paredzēts ieviest no 2015. gada. Romāns Naudiņš skaidro, ir izstrādāts likumprojekts, bet Saeimā tas ilgāku laiku nav skatīts. 14. jūlijā bijusi tikšanās Saeimā un atbildīgās komisijas vadītājs solījis jautājumu skatīt tuvākajā laikā. Ministrija piedāvājusi vēl papildus trīs variantus, kā ieviest sistēmu: obligāta depozīta sistēma visam dzērienu iepakojumam, obligāta depozīta sistēma tikai atkārtoti lietojamam dzērienu iepakojumam, respektīvi, tikai stiklam, vienlaikus nosakot augstākas reģenerācijas normas, trešā iespēja - neieviest laikā, bet noteikt augstākas reģenerācijas normas tiem iepakojumiem, kam noteikts atbrīvojums no dabas resursu nodokļa.

Romāns Naudiņš bilst, ka ministrija atbalsta variantu par daļēju sistēmas ieviešanu, šobrīd jautājums par plastmasas pudeļu un skārdeņu depozītu sistēmu ir Saeimas ziņā.

Augstāku reģenerācijas jeb pārstrādes normu ieviešana nozīmētu, ka produkti nenonāk dabā, tos atkārtoti lieto. Produkti no pārstrādes atgriežas ekonomikā. Vēlams, lai atkritumus šķirotu un izmantotu jaunu vērtību ražošanai. Ministrs norāda uz savu pildspalvu, kas lietus gadījumā sašķīst.

Atkritumu apsaimniekošanas politikas īstenošanai, arī depozīta sistēmas ieviešanai plānots piesaistīt Eiropas struktūrfondu līdzekļus - 41, 3 miljonus eiro.

No Eiropas struktūrfondu naudas, kas būs VARAM pārziņā, paredzēti arī līdzekļi augsta nodarbinātības līmeņa veicināšanai. Jautāts, kā to domā īstenot, Romāns Naudiņš bilst, ka nodarbinātības jautājumi ir sāpīgi un gadiem nerisināti. Šobrīd nodokļu politika ir vienāda Baltinavā un Rīgā. Uzņēmējiem nav motivācijas investēt Baltinavā, jo Pierīgā labāka infrastruktūra. Tuvākajā laikā ministram paredzēta tikšanās ar Finanšu ministrijas kolēģiem, kurā diskutēs par nodokļu politiku attiecībā uz reģioniem. R. Naudiņš skaidro, ka, atskaitoties Ministru prezidentei par paveikto, izteicis ideju, ka daļu Uzņēmumu ienākumu nodokļa, ko maksā Rīgas un Pierīgas uzņēmēji, novirzītu reģionos uzņēmējdarbības veicināšanai. Straujuma šo domu atbalstījusi. Nav normāli, ka Pierīgā skolas būvē jaunas, bet Strenčos slēdz bērnudārzu.

Jautājumu par nodarbinātību un cilvēku izvēli dzīvot reģionos, R. Naudiņš saista arī ar valsts drošību un noraida žurnālistu pārmetumus par to, ka Rīga var protestēt, ka tai aizvilina uzņēmējus. Lai pēc 200 – 300 gadiem Latgalē neveidojas situācija, ka tur norēķinās ar rubļiem.

Administratīvi teritoriālās reformas otrā kārta, kurā bija iecerēta kā iespēja pašvaldībām brīvprātīgi apvienoties, šobrīd ir apstājusies. Pašvaldības nav izrādījušas vēlmi brīvprātīgi apvienoties, norāda Romāns Naudiņš. Ja pašvaldības nevēlas, karti var pārzīmēt, kā grib, dzīve no tā labāka nebūs. Bet nopietni jādomā par vēlēšanu apgabaliem Latvijā. Neizprotami ir tas, ka arī jūrmalnieki spriež par to, kād deputāti būs pārstāvēti no Alūksnes. Tad veidojas situācija, ka lielākā daļa deputātu ir no Rīgas vai Pierīgas. Tas neveido veiksmīgu reģionālo attīstību. Šobrīd ir izstrādāts priekšlikums, kā varētu izskatīties vēlēšanu apgabalu karte, šis jautājums jādiskutē ar partijām, tālāk jāiesniedz valdībā.