Raidījuma skanēšanas laikā variet sazināties, zvanot uz tālruņa numuriem 67222888, 67225599, kā arī aicinām sūtīt Whatsapp ziņas uz numuru 25660440.

Rīga šogad ir kļuvusi par Eiropas kultūras galvaspilsētu. Krustpunktā viesu stundā studijā kultūras ministre Dace Melbārde. Pirmajā daļā ministri izjautā Ingvilda Strautmane no Latvijas Radio raidījuma Kultūras rondo un Kristīne Bērziņa no portāla Delfi, otrajā daļā klausītāju jautājumi.

Dace Melbārde atzīst, ka grūti ir atbildēt uz jautājumu, kurš no šogad Latvijas kultūras dzīvē gaidāmiem notikumiem viņai šķiet svarīgākais, jo šis gads kopumā būs īpašs.  Rīga 2014 programma ir tik bagāta, ka vienu izcelt grūti. Bet kā Latvijas attīstībai būtiskāko notikumu ministre izceļ šī gada 29. augustu, kad atklās Latvijas Nacionālo bibliotēku un tā pilnvērtīgi būs pieejama apmeklētājiem. Dace Melbārde uzskata, ka tas ir ļoti gaidīts notikums, jo kopš  bibliotēkas jaunās ēkas celtniecības idejas īstenošanas ir apritējuši 25 gadi.

Apmēram tikpat ilgs laiks ir pagājis, kopš pirmo reizi aktualizēja jautājumu par radošas personas statusa likumprojektu. Šobrīd Kultūras akadēmijā ir veikts pētījums par radošām personām un balstoties uz to darba grupa ir atsākusi darbu pie likumprojekta. Ministre atzīst, ka viens virziens ir izcelt radošās personas, kas strādā kā pašnodarbinātie, otrs – akcentēt radošās organizācijas, vairāk līdzekļu piešķirot tām, lai attiecīgi var savējos atbalstīt. Ministre nemin, kad likumprojektu varētu pieņemt, bet uzsver, ka svarīgi, lai tas būt jēgpilns. Kaimiņu, lietuviešu un igauņu, pieredze liecina, ka likums ir pieņemts, bet cilvēki apmierināti ar to nav.

Jautāta, kāds būtu vēlamais Valsts Kultūrkapitāla finansēšanas modelis, Dace Melbārde, pirmām kārtām, bilst, ka jāievēro divi būtiski principi: finansējumam jābūt stabilam, ilgspējīgam un paredzamam nākotnē un neatkarīgam no politiskās ietekmes. Šie kritēriji vairāk piemēroti VKKF kādreizējam finansēšanas modelim, kad VKKF līdzekļus veidoja azartspēļu un izložu nodevas daļa un tabakas alkohola akcīzes nodokļa daļa. Šāda finansēšanas sistēmai ministrei šķiet loģiskāka, jo finansējumu kultūrai iegūstam no finanšu avota, kas cilvēku garīgi degradē. Viņa arī uzskata, ka nepieciešama politiskā griba, lai atgrieztos pie šī finansēšanas modeļa.