Raidījuma skanēšanas laikā variet sazināties, zvanot uz tālruņa numuriem 67222888, 67225599, kā arī aicinām sūtīt Whatsapp ziņas uz numuru 25660440.


Pievēršamies Ukrainai, lai runātu par izmeklēšanu un vainīgo saukšanu pie atbildības par pasažieru lidmašīnas notriekšanu virs separātistu kontrolētās teritorijas Ukrainā. Izmeklētāji jau no paša sākuma saskārās ar problēmām piekļūt notikuma vietai, viņiem tā arī neizdevās iegūt neskartus lietisko pierādījumus, bet droši vien pats šausmīgākais bija tas, kas notika ar cilvēku mirstīgajām atliekām, viņi ilgi atradās klajā laukā karstumā, ir ziņas arī par marodierismu. Ar ekspertiem spriedīsim, kādas ir izredzes atrast vainīgos un pierādīt viņu vainu un kā tas viss atsauksies uz starpvalstu attiecībām.

Studijā ir aizsardzības ministra ārštata padomnieks, bijušais Satversmes aizsardzības biroja vadītājs Jānis Kažociņš, bijušais aizsardzības ministrs, akadēmiķis Tālavs Jundzis un bijušais ārlietu ministrs Rihards Pīks.

Jānis Kažociņš bilst, ka Krievijas medijos jau izskanējusi doma, ka Rietumi pašās pirmajās dienās konstatēja, ka Krievija vainīga, tas nozīmē, vienalga kāda izmeklēšana un kas to veic, Krievija būs vainīga. Ja to pasniedz tā, grūti veikt izmeklēšanu un atrast ticamu versiju. Tomēr domājams, ka daudz varēs konstatēt. Gandrīz bez šaubām konstatēs, kāda veida pretgaisa raķete lietota, visticamāk tā bija BUK. Visticamāk, konstatēs no kurienes tā izšauta, bet vai konstatēs, kurš šāva un kurš deva pavēli izšaut. Tas varētu būt grūtāk un tur pierādījumi bija tādi, kurus var safabricēt.

Katastrofas vietā, vienalga, cik sabojāti ir pierādījumi, jāņem vērā, ka BUK sistēmas raķete ir 40 kilogramu liels spridzeklis, kas detonē 10 – 30 metru attālumā no lidmašīnas. Spridzeklis ar visām šķembām vienā mirklī iznīcina lidaparātu. Tādēļ cilvēku mirstīgās atliekas un lidmašīnas atlūzas tik lielā rādiusā. Šķembas noteikti ir un būs redzams uz lidmašīnas korpusa, ka šķembas bijušas. No tā varēs rēķināt, no kurienes šāviņš nācis. Precīzas vietas noteikšana gan ir atkarīga no informācijas, ko iespējams apstrīdēt. Šī informācija nāk no satelītiem, kas katrs pieder kādai valstij un tā valsts to tur slepenu.

Kas deva pavēli? BUK sistēma nedarbojas autonomi. To var autonomi izmantot, ja zina, ka konkrētā brīdī vajag ieslēgt vadošo radaru izšaut uz mērķi, ko radarā redz. Tā ir kompleksa sistēma, kurā skatās līdz, kas notiek gaisa telpā, identificē, kas varētu būt naidīgi lidaparāti, tad komandcentrs dod pavēli. Vai ir iespējams, ka Krievija būtu ļāvusi vienai tādai sistēmai autonomi darboties Ukrainā, to būs grūti pierādīt.

Tālavs Jundzis norāda, ka šis nav gadījums, kad noslepkavots viens cilvēks un jāmeklē vienīgā izšautā lode. Ir runa par šķembām, kuras ir lidmašīnas atlūzās, arī cilvēku līķos. Diez gan precīzi varēs identificēt, kas par raķeti un kurai valstij pieder. Kas šo raķeti palaidis, būs sarežģītāk pierādīt.

Rihards Pīks neuzskata, ka pārējā pasaule samitrināsies ar to, ka Krievijai būs vienmēr iespēja apstrīdēt izmeklēšanas rezultātus. Mūsu kļūda, ka pārāk mīsti attiekušies pret diktatoru, kas Maskavā, norādījis Nīderlandes premjers.

Rihards Pīks arī ir pārliecināts, ka Krievija neatzīs izmeklēšanas rezultātus, jo materiāli pierādīt, kurš pogu nospiedis, būs grūti. Ziņas, ka ir fiksēts, ka šīs iekārtas ievestas dumpinieku teritorijā, ir vairākas. Jautājums būs, kas palaidis šo raķeti. Politiski vērtējot, Krievija noteikti neatzīst izmeklēšanas rezultātus, ja atzīs, Putins zaudēs iekšpolitiski. Valsts iekšpusē cits informācijas lauks. Putinam jāizvēlas mazākais ļaunums, ja atzīst rezultātus, zaudēs iekšpolitiski, neatzīs - zaudēs ārpolitiski.

Runājot par Eiropas rīcību un reakciju, visi trīs diskusijas dalībnieki piekrīt, ka Eiropai ir jābūt vienotākai, bet kritisks pret mūsu pašu politiķu rīcību ir Jānis Kažociņš, norādot, ka mēs, sēžot Rīgā, gribam ar pirkstu rādīt uz ES un NATO, bet neredzam baļķi savā acī. Mēs uzskatām, ka esam apdraudēti, bet aizsardzības budžeta palielināšanu atliekam uz aiznākamo Saeimu. Var atrasta iemeslus, kāpēc tas tā, bet tas neattaisno. Tā ir bezatbildīga politika. Ja esam apdraudēti, vajadzētu konsekventi rīkoties.