Raidījuma skanēšanas laikā variet sazināties, zvanot uz tālruņa numuriem 67222888, 67225599, kā arī aicinām sūtīt Whatsapp ziņas uz numuru 25660440.

Liepājas tiesa un prokuratūra pievērsusi sabiedrības uzmanību ar interesantajiem lēmumiem lietās, kas skar Liepājas metalurgu. Cik pamatotas ir šaubas par šo institūciju neatkarību un šaubas par to, vai personas, kas vainīgas uzņēmuma bankrotā, tiks sauktas pie atbildības?

„Mēs neticam tam, ka objektīva izmeklēšana ir iespējama Liepājas teritorijā, vai kaut kur blakus," bilst Liepājas metalurga akcionāra Kirova Lipmana advokāts Pāvels Rebenoks par to, kas notiek ar Metalurga krimināllietas izmeklēšanu. Analizējot pēdējā laikā pieņemtos lēmumus, rodas iespaids, ka patiesi Liepājā kāds Metalurga sāgā gatavojas „sabāzt galus ūdenī". Kas par to liecina?
Valsts policija veselu gadu, pētot naudas apriti Liepājas metalurgā un veicot kratīšanas, bija savākusi pierādījumus, kas ļāva 2013. gada vasarā noteikt aizdomās turamā statusu bijušajiem uzņēmuma vadītājiem un akcionāriem Sergejam un Aleksejam Zaharjiniem un Iļjam Segalam. Pēc visai bargiem Krimināllikuma pantiem – par pilnvaru ļaunprātīgu izmantošanu un pārsniegšanu mantkārīgā nolūkā un piesavināšanos lielā apmērā, par ko draud cietumsods līdz pat desmit gadiem ar mantas konfiskāciju.

Īsi pirms Ziemassvētkiem šīs lietas uzraugošais Liepājas prokuratūras prokurors Uldis Kursinskis pieņēma lēmumu, ko var tulkot: atvainojiet, kļūdījāmies, esat brīvi! Zaharjiniem un Segalam tika noņemti visi noteiktie ierobežojumi, lai iespējamie rūpnīcas izsaimniekotāji netraucētu izmeklēšanai. Pats prokurors savu lēmumu nekomentē, ģenerālprokuratūras preses sekretāres sniegtā informācija: prokurors uzskatījis, ka ierobežojumi šīm personām nav pietiekami pamatoti.
Vai tas nozīmē, ka Ekonomikas policija slikti strādājusi, vai varbūt patiešām piedēvētais miljonāra statuss Zaharjinam, milzīgās algas līdz pat 170 tūkstošiem latu mēnesī, metāllūžņu tirgošanas shēmas, kas devušas miljonus nevis rūpnīcai, bet šo shēmu organizētājiem, bijušas likumīgas? Arī vairāk nekā 100 miljonu latu lielais rūpnīcas parāds kreditoriem radies tāpat vien?

Valsts policijas Ekonomisko noziegumu pārvaldes priekšnieks Gatis Gudermanis tomēr uzskata, ka nē. Viņš skaidro, ka visi ierobežojumi atcelti, kad atcelts arī aizdomās turēto statusu Liepājas metalurga bijušajiem īpašniekiem. Policija prokuratūras lēmumu policijā pārsūdzējusi.

Dīvaino lēmumu pārsūdzējusi ne vien policija, bet arī uzņēmuma akcionāra Kirova Lipmana advokāti, lūdzot ģenenrālprokuroru mainīt uzraugošo prokuroru. Advokāts Mārtiņš Krieķis skarbi bilst, ka prokurors Kursinskis veic darbu ne kā Latvijas Republikas prokurors, bet kā Liepājas metalurga akcionāru advokāts. Advokāts Pāvels Rebenoks pieļauj, ka Zaharjinam un Segalam ir stipra politiskā aizmugure. Viņš arī jautā, kāpēc valsts nevēlas būt par cietušo šajā procesā?

Kādēļ ne valsts? 60 miljoni, plus neiekasētie nodokļi ik gadu tuvu 10 miljoniem, plus sociālās garantijas atlaistajiem strādniekiem, plus iztērētā nauda konsultācijām. Sanāk prāva summa, ko zaudējusi valsts līdz ar Liepājas metalurga krahu. Pat pārdodot Metalurga mantu, diezin vai kā nodrošinātais kreditors valsts atgūs šo naudu.

Ideju valstij pieteikt sevi kā cietušo Metalurga krimināllietā Kaspars Āboliņš, Valsts kases pārvaldnieks komentē izvairīgi, norādot, ka intereses ir jāaizstāv un juridiski korekts ceļš ir jāatrod sadarbībā ar administratoru, kurš izvērtē, vai ir pamats vērsties pret konkrētām amatpersonām. 

Administrators Haralds Velmers nav ticis skaidrībā,vai uzņēmums novests līdz bankrotam ar vadības palīdzību, vai tā bijusi apstākļu sakritība. Arī ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers nav ticis skaidrībā, vai apmierināt Lipmana advokātu lūgumu un nomainīt uzraugošo prokuroru, lietu nododot citas pilsētas prokurora uzraudzībā. Viņa preses sekretāre Aiga Šēnberga skaidro, ka ģenerālprokuroram nav komentāru par šo lietu, lūgumu mainīt uzraugošo prokuroru viņš izskatīšot likumā noteiktajā termiņā.

Bijušais tieslietu ministrs Jānis Bordāns tomēr uzskata, ka valstij būtu jāpiesaka sevi kā cietušo un tas būtu ļoti loģisks jautājums šajā lietā. Bordāns arī norāda, ka Valsts kase noteikti labi zina visus lietas faktiskos apstākļus, ja viņi saskata iespēju valsti pieteikt kā cietušo, procesuāli tas ir iespējams.

Aizdomas par to, ka Liepājas prokuratūras prokurors Kursinskis nav objektīvs, uzraugot Metalurga lietas izmeklēšanu, advokātiem radušās ne vien tādēļ, ka šī lieta vairākkārt izprasīta no policijas, lai pārbaudītu,  mēnešiem "gulējusi" prokuratūrā un bijusi paralizēta izmeklēšana, līdz beidzot pieņemts lēmums par aizdomās turamā statusa atcelšanu, bet arī tādēļ, ka šīs prokurors vēl kādā ar Metalurgu saistītā lietā kriminālprocesu vienkārši izbeidzis. Runa ir par Muitas kriminālpārvaldes izmeklēto lietu saistībā ar nelikumīgām darbībām ar metāllūžņiem Liepājas metalurga meitaskompānijā Liepājas osta LM. Muitas kriminālpārvaldē skaidro, ka šo Kursinska lēmumu gan atcēlis augstākstāvošs prokurors un lieta atkal nonākusi Muitas kriminālpārvaldē.

Tāds riņķa dancis ap prokuroru Uldi Kursinski. Ne ģenerālprokuratūras preses sekretārei, ne mūsu Kurzemes korespondentei Ingai Ozolai nav izdevies viņu sazvanīt, kur nu vēl uzrunāt.
Liepājnieku viedokļi par notiekošo atšķiras, kāds saka, ka neiejaucas un nogaida, citi ir dusmīgi. Juriste Elita Korsaka, minot kādu personisku piemēru, norāda, ka viņai ir pamatotas šaubas, ka prokurors Kursinskis ir neatkarīgs savos lēmumos. Jautāta, kādu viņa prognozē kriminālprocesa iznākumu, juriste atbild: "Latvijā viss var gadīties un notiek visādi brīnumi."

Arī Liepājas tiesas lēmumi Liepājas metalurga lietā radījuši virkni jautājumu, uz kuriem nav rastas atbildes. Liepājas tiesā ar Metalurga maksātnespēju saistītos jautājumus skata tiesnese Inta Pūce, kura iepriekš disciplināri sodīta par rupju nolaidību kādā civillietā. Bijušais tieslietu ministrs Jānis Bordāns vērsis ģenerālprokurora uzmanību uz šīs tiesneses lēmumiem kādā citā lietā, kur, pēc viņa domām, iespējams notikusi tiesas un maksātnespējas administratora saspēle. Runa ir par Nida invest lietu, kuru plaši atspoguļoja TV3 raidījums Nekā personīga. Bordāns līdz ministrēšanas beigām tā nav saņēmis ģenerālprokurora atbildi uz šo informāciju.

Par to, ka nevienam neizdosies neko „piešūt" uzņēmuma bijušajiem vadītājiem, ir pārliecināts Zaharjina advokāts Egons Rusanovs. Viņš uzskata, ja pat sabiedriska spiediena rezultātā šī lieta nonākšot tiesā, to nebūšot nekādu grūtību „apgāzt", jo šī apsūdzība ir neloģiska un absurda.