Raidījuma skanēšanas laikā variet sazināties, zvanot uz tālruņa numuriem 67222888, 67225599, kā arī aicinām sūtīt Whatsapp ziņas uz numuru 25660440.


Diskutējam par reemigrantu un arī ārzemnieku bērnu iespējām iekļauties Latvijas izglītības sistēmā. Gan atbraucējiem no ārzemēm, gan iebraucējiem problēmas rada valodas nezināšana, gan tas, ka viņi iepriekš mācījušies citā izglītības sistēmā. Pagaidām šo bērnu nav daudz, bet viņu skaits palielinās. Kas darāms, lai reemigrantu bērni varētu vieglāk iekļauties Latvijas skolās, par to runājam ar Izglītības un zinātnes ministrijas speciālistiem - ministrijas Politikas iniciatīvu un attīstības departamenta vecāko eksperti Zaigu Sneibi un Izglītības kvalitātes valsts dienesta direktora vietnieku Jāni Ivanu Mihailovu. Uz studiju esam aicinājuši arī Jūrmalas alternatīvās skolas direktoru Egilu Blūmu un Juri Tūnu, kurš pats ilgstoši cīnās par reemigrēto bērnu kvalitatīvu iekļaušanu Latvijas izglītības sistēmā.

IZM ir informācija, ka 382 reemigrējuši bērni mācās Latvijā, apmēram tikpat ir ārzemnieku bērnu. Juris Tūns pats atgriezies Latvijā un saskāries ar problēmām, lai bērnu uzņemtu skolā. Ģimenēm, kas domā par reemigrāciju, pēc darba un dzīves vietas atrašanas nākamā doma ir par bērnu izglītību. Tā trešdaļa problēmu, kas liek izvēlēties atgriezties vai ne. Viņš retoriski jautā, vai dzimtene ir gatava uzņemt tos, kas atgriežas, un vēlāk sarunā bilst, ka viņam ārzemēs grūti atbildēt uz jautājumu, vai Latvija ir gatava uzņemt bērnus.

Egils Blūms skaidro, ka pieredze ar reemigrantu vai ārzemnieku bērniem bijusi dažāda. Labie rezultāti ir prasījuši milzīgu papildus darbu. Viņš min arī kādu gadījumu, kad meitene, kuras tēvs ir no Latvijas, pēc pusgada mocībām šeit skolā, izvēlējusies atgriezties pie mammas Austrālijā. Viņš gan piebilst, ka arī pašai meitenei nav bijis motivācijas mācīties latviešu valodu. Egils Blūms arī norāda, ka mazāko klašu skolēnus ir vieglāk integrēt. Vecākās klasēs ir daudz specifisku vārdu, ko skolēni uzreiz nav spējīgi lielā apjomā apgūt.  Ir nepieciešams liels individuāls darbs. Viņš iepazīstina ar Kalifornijas pieredzi, kur kopā pulcē dažāda vecuma bērnus un intensīvi trenē valodu. Pēc kāda laika viņi nokļūst klasēs atbilstoši vecumam un daudz labāk saprot mācības. Viņš arī pārmet ministrijai, lai arī Reemigrācijas plānā ir paredzēts, ka atbalsts skolēniem, kas atgriežas Latvijā ir IZM pārziņā, bet skolas šo atbalstu nejūt.

Jānis Ivans Mihailovs norāda, ka vienas receptes nebūs, bet skolotājiem ir pieejami metodiskie līdzekļi un notiek tālākizglītības kursi. Viņš arī min, ka nelīdzēs talantīgs skolotājs, ja skolēnam pašam nebūs intereses mācīties,