Raidījuma skanēšanas laikā variet sazināties, zvanot uz tālruņa numuriem 67222888, 67225599, kā arī aicinām sūtīt Whatsapp ziņas uz numuru 25660440.

Līdz pat Eiropas Parlamenta vēlēšanām trešdienās Krustpunktā pēc pulksten vieniem deputātu kandidātu debates par dažādiem tematiem. Šodienas temats – migrācijas politika Eiropā. Ko darīsim ar bēgļiem, kā risināsim darba roku trūkumu? Analītiķi atzīst, ka migrācijas politika būs viena no aktualitātēm nākamajam Eiropas Parlamentam. Studijā piecu partiju pārstāvji: Nacionālās apvienības kandidāte Baiba Broka, no Zaļo un Zemnieku savienības Iveta Šulca, Latvijas Reģionu apvienības deputātu kandidāts Mārtiņš Šics, no Latvijas Krievu savienības Aleksandrs Kuzmins un Sociālistiskās partijas deputāts Alfrēds Rubiks.

Sarunas pirmajā daļā par apzināti veicināto migrāciju, kad Eiropa vēlas migrantu ierašanos, respektīvi legālo migrāciju, kas nepieciešama darba spēka nodrošināšanai atsevišķās dalībvalstīs. Tāpēc svarīgi vienkāršot administratīvās procedūras, Eiropas Komisijas cer īstenot apvienotās atļaujas projektu. Vai potenciālie EP deputāti konceptuāli balsos par administratīvās procedūras vienkāršošanu.

Alfrēds Rubiks kā līdzšinējais EP deputāts skaidro, ka jautājuma apspriešana raisījusi garas debates ar pretējiem uzskatiem. Deputāti vienojušies, ka viena lieta ir vietējais darba spēks, kas pārvietojas ES robežās, pavisam cits jautājums ir par tiem, kas atbrauc no valstīm ārpus Eiropas Savienības, cerot atrast vietu. Tādu ir daudz, jo dažās valstīs ir labi noteikumi tiem, kas atbrauc meklēt darbu. Pret to visi iebilda. Beigās vienojās, ka darbaspēks, kas iebrauc, ir jāskata un jāizvieto. Rubiks atzīst, ka būtu par vienkāršotu sistēmu darba spēka piesaistīšanai.

Mārtiņš Šics uzskata, ka vienkāršota sistēma darba spēka piesaistīšanai tiks ieviesta. Viņš balsotu par darba spēka piesaisti, bet Latvijas apstākļos būtisks ir neatrisinātais darba vietu un darba spēka nodrošinājums, ka cilvēki dodas prom. Viņš arī skaidro, ka Latvijai pieņemamāki būtu bēgļi no Indijas, ne Ķīnas, bet tas jau ir vervēšanas jautājums.

Iveta Šulca komentē, ka konkurencē par darba rokām Latvija šobrīd zaudē pārējām ES dalībvalstīm, jo Latvijas cilvēki izmantoja krīzes situācijā iespēju atrast darbu ārpus Latvijas. Latvijai ir divas iespējas: ar mazāk cilvēkiem radām lielāku pievienoto vērtību, vai atbalstām imigrāciju noteiktos daudzumos. Iveta Šulca iestājas par legālu ekonomisku migrācijas politiku, katrai valstij izmantojot brīvprātības principu, vienojoties ar uzņēmējiem, kādi speciālisti un cik vajadzīgi.

Aleksandrs Kuzmins atzīst, ka dzīves līmenis Latvijā nav tik pievilcīgs ekonomiskajiem migrantiem, lai ar viņu palīdzību risinātu demokrātiskās problēmas. Ir lietas, ko var izdarīt, lai piesaistītu Latvijai augstāk kvalificētu darba spēku. Aleksandra Kuzmina pārstāvētais politiskais spēks ir par to, lai dalībvalstīm attiecībā uz ekonomiskiem migrantiem būtu lielāka izvēlēs brīvība.

Baiba Broka uzskata, ka ikvienam deputātam būs saistoša pozīcija, ko Latvija līdz šim paudusi. Ir divas būtiskas lietas, ar ko saskaras Eiropa un arī Latvija: pirmā - kā atvieglot un stimulēt to trešo valstu pilsoņu iekļūšanu, kas saistās ar uzņēmuma darbinieku terminētu ierašanos un strādāšanu; otrā – studentu un zinātnieku regula. Mums augsta līmeņa universitātes, kurās labprāt redzētu trešo valstu studentus. Tajā pašā laikā viņa atbalsta domu, ka nacionālā valsts pati lemj par procedūru un kārtību, kā savā valstī uzrauga un pārrauga, kas ienāk mūsu valstī – solidaritāte uz brīvprātības principi.

Runājot par solidaritātes principu ekonomisko bēgļu uzņemšanai no trešām valstīm Eiropas Savienībā, tikai Alfrēds Rubiks ir par kvotu ieviešanu, Aleksandrs Kuzmins ir par solidaritāti ar bēgļiem, bet ne to, ka kādam citam nav intereses uzņemt. Baiba Broka, Iveta Šulca un Mārtiņš Šics ir pret obligāto bēgļu kvotu un uzskata, ka solidaritātei palīdzībā bēgļiem jāizpaužas dažādi, piemēram, palīdzot valstīm, no kurām nāk bēgļi.