Raidījuma skanēšanas laikā variet sazināties, zvanot uz tālruņa numuriem 67222888, 67225599, kā arī aicinām sūtīt Whatsapp ziņas uz numuru 25660440.

Otrdienas ārlietu komentārā turpinām sekot līdzi satraucošajai notikumu attīstībai Ukrainā un Krievijā. Esošo situāciju komentē Austrumeiropas politikas pētījumu centra pētnieks, Rīgas Stradiņa universitātes lektors Māris Cepurītis.

Vai tas, kas šobrīd notiek Ukrainas austrumos, ir “Krievijas pirksts”? Daļēji fakti liecina, ka varētu Krievija būt iesaistīta, uzskata Māris Cepurītis un norāda uz video informāciju, kas par līdzīgu operāciju sagatavošanu ir pieejami internetā. Un tas, kas notiek Ukrainas austrumu reģionos, atgādina Krimā notikušo.

Krievijas kopējā plāna lielākais mērķis ir panākt Ukrainas federalizāciju, decentralizāciju, veidojot konfederāciju. Tas Krievijai dod lielākas iespējas sadarboties ar sev draudzīgiem reģioniem un traucēs Kijevā centralizēti pieņemt lēmumus par sadarbību, piemēram, ar Rietumiem. Ja Ukraina kļūst par federāciju, tā zaudēs lielu daļu autonomijas, būs jārēķinās ar federālo subjektu interesēm, kuras savukārt var ietekmēt citi no ārienes. Ukrainas pašreizējā valdība to saprot un jau meklē kompromisus, cenšoties piešķirt lielāku autonomiju, bet nepieļaujot federalizāciju. Kijevas valdība spiesta piekāpties, piemēram, jautājumā par ukraiņu valodu kā vienīgo valsts valodu, lai neatgrūstu sabiedrību.

Diemžēl militārā konfrontācija Ukrainā ir sākusies, jautājums, vai tā negūs plašāku attīstību. Cerams, ka nenovedīs līdz civiliedzīvotāju upuriem.

Rietumiem ir plašas iespējas ietekmēt Krieviju, bet vēlme tās pielietot daudz mazākas. Ekonomiskās sankcijas pret Krieviju būtu efektīvas, bilstsMāris Cepurītis Krustpunktā. ES un, tajā skaitā, arī Latvija no tā varētu ciest, un sarunas liecina, ka ES nav gatava šim upurim. Vēl ietekmīgs līdzeklis būtu ieroču embargo ieviešana, bet pret to iebilst Francija, jo tai dažādi līgumi par ieroču piegādi.