Raidījuma skanēšanas laikā variet sazināties, zvanot uz tālruņa numuriem 67222888, 67225599, kā arī aicinām sūtīt Whatsapp ziņas uz numuru 25660440.

Krustpunktā pēc pusdiviem turpinām ierakstu sēriju par veselības aprūpes dažādām jomām. Šoreiz žurnālistes Zaigas Grīnbergas sagatavotais ieraksts par veselības aprūpes pieejamību bērniem. Dombrovska - Straujumas valdības laiks tuvojas beigām. Bijusī veselības ministre Circene atkopjas pēc operācijas, bet viņas vadītā nozare nespēj atveseļoties. Kādas pārmaiņas šīs valdības laikā notikušas bērnu veselības aprūpē?

Mēnešiem ilga gaidīšana pie ārstiem – speciālistiem, bez maksas tikai daļa pakalpojumu, bērnu veselības pasliktināšanās – tāda aina bija pirms pāris gadiem, kad „Krustpunktā” tapa sižets par līdzīgu tematu. Bērnu slimnīcas ambulatorajā nodaļā toreiz satiktās mammas toreiz stāstīja, ka izvēlējušās maksas pakalpojumus, lai nebūtu jāgaida rindā pie speciālista.

Slimnīcas vadības pārstāve Zane Straume toreiz minēja, ka speciālistu pieejamības palielināšanai tiks prasīts papildus finansējums un ka jāpalielina ģimenes ārstu loma. Savukārt veselības ministrijas ierēdne Antra Valdmane toreiz apgalvoja un apņēmās iegūt finansējumu mātes un bērna veselībai. Bērna un grūtnieces aprūpei ir jābūt prioritātei.

Kā ministrija sekmējusi bērnu veselības aprūpes uzlabošanu? Divu gadu laikā bijis neliels papildfinasējums, to kolēģei Gintai Mūrniecei paskaidro Nacionālā veselības dienesta direktors Māris Taube. Salīdzinot finansējumu 2012. un 2013. gadam, tas ir pieaudzis par apmēram 2, 5 miljoniem latu.

Bet gaidīšana pie speciālistiem kā bijusi, tā palikusi ilga, ja vien vecāki nespēj atrast naudu un samaksāt paši. Madonā bērnu mammas izmantojušas labdarības organizācijas Ronald McDonald House Charities dāvāto iespēju – tikt pie Bērnu slimnīcas speciālista ceļojošajā veselības autobusā. Mammas ir gandarītas, ka šādi ir iespēja tikt pie speciālistiem, nemērojot ceļu uz Rīgu un negaidot garajās rindās.

Bērnu slimnīcas ārste Dace Kārkliņa un okuliste Diāna Zariņa vērtē, kas vēl bez šīs nevalstiskās organizācijas palīdzības jādara, lai bērni tiktu savlaicīgi izmeklēti un ārstēti. Agrāk mediķu atbildība pacientu aptveres ziņā bijusi lielāka. Diāna Zariņa skaidro, ka katrā bijušajā rajonā bijis acu ārsts, kas atbildējis tieši par bērniem. Tagad visa lielā atbildība gulstās uz vecākiem.

Rindas nemazinās arī vecāku bezatbildības dēļ – Rīgā viņi pie ārsta pierakstās, bet uz vizīti bērnu neatved un iepriekš par to nepaziņo.

Vairāki neatrisināti jautājumi, nepadarīti darbi parādās mammu un ārstu izteikumos. Sistēmas „ielāps” – labdarības autobuss jeb Mobilais veselības centrs pacientiem ir par brīvu, un tā uz reģioniem atvestie ārsti dažu gadu laikā konsultējuši apmēram 11 tūkstošus bērnu. Centra direktore Vija Tirzmale norāda uz speciālistu trūkumu reģionos un vienotas bērnu aptveres sistēmas trūkumu. Sieviešu akūtākās veselības lietas tiek mēģināts uzraudzīt, sūtot uzaicinājumus uz izmeklēšanu. Bērni zināmā mērā ir atstāti novārtā. Vija Tirzmale arī atgādina, ka lielu daļu bērnu saslimšanu veicina vecāku dzīvesveids. Ja palīdzēsim pieaugušajiem tikt galā ar problēmām, veselāki būs arī bērni. Ja vecāki strādā 24 stundas dienā, ja viņiem, ir depresija, ja viņi ir aizbraukuši prom, kas notiek ar bērniem, bērnu sirsniņām, vaicā Vija Tirzmale.

Kamēr vecāku dzīve ir šāda, bērnu veselība neuzlabojas. Slimību spektrā dominē elpceļu un gremošanas trakta infekciju slimības, nemazinās traumatisms, aptaukošanās, atkarības. Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas valdes priekšsēdētāja Anda Čakša norāda, ka tā sauktais gultu skaits, kad pacients ilgāku laiku ārstējas stacionārā, ir samazinājies. Bet kopumā bērni joprojām slimo daudz, pat vairāk. Bērnu slimnīca Rīgā ir tā iestāde, kur vēršas visvairāk vecāku, jo jau minētā ģimenes ārstu iesaistes palielināšanu nav notikusi. Diemžēl, ne katrs ģimenes ārsts ir spēcīgs pediatrijā. Viņa arī uzskata, ka bērniem līdz 12 gadiem jābūt savam pediatram. Anda Čakša bilst, ka reģionos ģimenes ārsti gan ir atbildīgāki.

Bērnu slimnīcai nepietiek ar valsts piešķirto naudu, uzsver Čakša. Līdz ar to jādomā, kā ekonomēt. Ir jāsaprot, kā sistēmu veidot citādu. Kāpēc tas nenotiek – tas ir grūti.

Runājot par akūtu nepieciešamību pēc ārsta Čakša uzskata, ka ministrija nav veikusi organizatorisku darbu. Latvijā pacients pats meklē ārstu, nevis ārsts kontaktējas ar ārstu. Ministrija solīja veidot sistēmu, ka pacienta pie speciālista jānokļūst tāpat kā pie ģimenes ārsta piecu dienu laikā. Tas nav noticis.

Veselības ministrijā vairs nav ne ministres un vasaras karstumā nav arī atbildīgo ierēdņu. Preses sekretārs Oskars Šneiders informē „Krustpunktā” par finansējuma pieaugumu bērnu veselībai, tostarp kompensējamām zālēm bērniem līdz divu gadu vecumam. Jautāts par nepietiekamu bērnu aptveres sistēmu, Šneiders skaidro, ka veselības stāvoklis jānovērtē ģimenes ārstam un speciālistiem. Ministrijas preses sekretārs arī norāda uz politikas dokumentu - Mātes un bērna veselības uzlabošanas plānu no 2012. - 2014. gadam. Tas galvenokārt paredzēja tikai topošās mātes veselības, mākslīgās apaugļošanas un jaundzimušo veselības pasākumus un finansējumu.

Bijusī veselības ministre Ingrīda Circene intervijās avīzē Diena, skaidrojot demisijas iemeslus, min komandas gara, gan uzticēšanās trūkumu. Divos gados veselības nozare no valsts budžeta papildus ieguvusi 80 miljonus latu. Šogad gan Saeimas demogrāfijas komisijai esot atteikts atbalsts papildus finansējumam bērnu veselības aprūpei. Komisijas vadītājs Imants Parādnieks to noliedz, to noliedz arī komisijas deputāte Inga Bite. Komisijā diskutēts arī par pediatra institūcijas spēcināšanu, jo vecāki izvēlas arī maksas pediatra pakalpojumus saviem bērniem.

Veselības apakškomisiju Saeimā vada opozīcijas deputāts Vitālijs Orlovs. Viņš uzskata, ka bērnu veselības aprūpe stagnējusi. To viņš secina no iedzīvotāju sūdzībām. Bet šis jautājums sēdēs nav skatīts, jo ārsti nav vērsušies ar lūgumu situāciju skatīt, jo tā ir kritiska.

Saeimas budžeta un finanšu komisijas vadītājs no vienotības Jānis Reirs nevēlas izraut bērnu veselības aprūpi no konteksta, Un atrunājas, ka budžetu veido valdība, kā arī bilst, ka finansējums veselībai ar katru gadu palielinās arvien straujāk.

Iespējams, ka bērnu veselības aprūpe ir žirgtāka nekā pieaugušo, kas sirgst ilgstoši un novājinās strīdos un konfliktos starp mediķu grupām. Daļu no receptes uzrakstījis Toms Baumanis, kurš atteicās kļūt par ministru: “Nepieciešams vadītājs, kurš spēj to strukturāli to pārkārtot, cilvēks ar sevi pierādījuša vadītāja kompetencēm. Ir jābūt politiskam atbalstam un sistēmiskiem uzlabojumiem. Tikai šādā gadījumā papildu budžeta finansējums varētu nest gaidītos rezultātus. Un arī tas allaž būs nepietiekams.”