Raidījuma skanēšanas laikā variet sazināties, zvanot uz tālruņa numuriem 67222888, 67225599, kā arī aicinām sūtīt Whatsapp ziņas uz numuru 25660440.

Lāčplēša dienā  saruna par armiju, dalību NATO un aizvadītajām lielajām NATO mācībām. Latvijā un arī Polijā tika pārbaudīts, kā darbojas NATO Reaģēšanas spēku vienības. Tikmēr vairojas spekulācijas, kāds gan ir mūsu pienesums Eiropas drošībai, ja nespējam atvēlēt pienācīgu summu aizsardzībai?

Studijā Nacionālo Bruņoto spēku apvienotā štāba virsnieks pulkvedis Didzis Nestro, Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Jānis Sārts un Saeimas Ārlietu komisijas deputāts Atis Lejiņš.

Jānis Sārts atbild apstiprinoši uz jautājumu, vai dzīvojam uz citu valstu aizsardzības budžeta rēķina. Bet Eiropā neesam tādi vienīgie, kas nevelta pietiekamu uzmanību savai drošībai. Bet ne visas valstis, kas maz tērē aizsardzībai, atrodas ar Latviju līdzvērtīgā ģeogrāfiskā situācija. Tāpēc pēdējā vizītē saņemts mudinājums no NATO ģenerālsekretāra sasniegt vienu procentu un tad virzīties uz diviem procentiem līdzekļu no budžeta aizsardzībai.

No nākamā gada budžeta 16 miljoni piešķirti aizsardzībai, skaidro Atis Lejiņš. Turklāt, kamēr nav uzsākti jaunie projekti bruņotajos spēkos, papildus nauda nav nepieciešama.

Didzis Nestro gan bilst, ka pamatlietām naudas nepietiek. Galvenokārt tie ir jaunie projekti. Jau kopš 2010. gada kopā ar Aizsardzības ministriju tiek veikta izpēte, kādiem jābūt bruņotajiem spēkiem nākotnē. Viņš piekrīt Atim Lejiņam, ka svarīgi ir pagaidīt līdz būs skaidrs, kā jaunie projekti jārealizē. Jaunie projekti bruņotajos spēkos ir saistīti ar jaunu spēju attīstīšanu, lai Latvijā būtu moderna armija. Bet tam nepietiek ar militārtehnisko nodrošinājumu, pirmām kārtām, cilvēku domāšanā jāmaina izpratne par armiju.

Jānis Sārts piebilst, ka Latvijas armijas spēks ir cilvēki, vājā puse – ekipējums.