Raidījuma skanēšanas laikā variet sazināties, zvanot uz tālruņa numuriem 67222888, 67225599, kā arī aicinām sūtīt Whatsapp ziņas uz numuru 25660440.

Krustpunktā pēc vieniem šodien diskusija par to, vajag vai nevajag mainīt likumu, lai aizliegtu tā saucamo čekas maisu publicēšanu. Likums nosaka, ka nākamā gada maijā jāatver arhīvs, kas glabā pieejamās Latvijas čekas aģentu kartītes. Proti, atklātībā nonāktu to cilvēku vārdi, kas kaut kādā veidā nonākuši čekas kartotēkā. Saeimas Nacionālās drošības komisija ir nobalsojusi, ka jāmaina likums, un maisus joprojām jāatstāj slēgtus vēl nākamos 50 gadus.

Vajag vai nevajag mainīt likumu? Studijā diskutē Saeimas deputāti: Nacionālās Drošības komisijas priekšsēdētājs Valdis Zatlers (Reformu partija), Valērijs Agešins (Saskaņas centrs) Jānis Dombrava (Nacionālā apvienība), Atis Lejiņš (Vienotība).

Valdis Zatlers skaidro, ka Nacionālās Drošības komisija saņēmusi vairāku drošības iestāžu atzinumus par arhīvu, kas atrodas Satversmes aizsardzības biroja rīcībā.  Drošības iestāžu vienbalsīgs atzinums – vajag grozīt likumu un arhīvu neatvērt vēl vairākus gadu desmitus. Komisija ir savākusi pamatojumu likuma grozījumu virzībai tālāk Saeimā.

Valdis Zatlers uzskata, ka Satversmes aizsardzības birojs varētu atklāt kartītes modeli, jo sabiedrībā ir mīti par to.

SAB vadītājs Jānis Maizītis telefonintervijā viennozīmīgi atbild, ka arhīvu nevajadzētu publicēt, jo SAB rīcībā nav visa kartotēka un visas lietas neatrodas Latvijā.

Atis Lejiņš atbalsta likuma grozījumu veikšanu un bilst, ka Vienotība varētu balsot pret arhīvu atvēršanu, jo arī pats, pētot Totalitārisma seku dokumentēšanas centra materiālus, pārliecinājies, ka par viņu tur ir pieejami maznozīmīgi fakti, ne svarīgākais, ko darījis.

Valērijs Agešins runā izvairīgi. Vispirms jāizvērtē, kāds ir grozījumu mērķis un kāds no tā būs labums sabiedrībai un tautsaimniecībai, vai mēs būsim laimīgāki, virzot šo likumprojektu. Viņš piekrīt, ka VDK kartotēkas dati nepilnīgi un sadarbības fakts grūti pierādāms, to apliecina tiesu prakse. Kartotēkā iekļaut varēja teorētiski jebkuru uzvārdu. Agešins atzīst, ka pats ir noskaņots neitrāli skeptiski, jāņem vērā, ka, grozot šo likumu, būs jāveic vēl vairāku likumu grozījumi.

Jānis Dombrava ir vienīgais, kas ir par arhīvu atvēršanu, neskatoties uz to, ka tie ir nepilnīgi. Arhīvu vajadzējis atvērt jau sen, nevis veidot mītus par to. Viņš arī pārmet, ka Latvijas augstākās amatpersonas nav neko darījušas, lai iegūtu to arhīvu daļu, kas glabājas Krievijā.

Valdis Zatlers skaidro, ka sarunas ir notikušas vairākkārt, bet Krievija un vispār neviena valsts sava slepenā dienesta arhīvu otrai valstij neatdos. Arī Krievijā šos arhīvus neatvērs, jo savulaik Jeļcins to jau mēģinājis darīt, bet pieejamība ātri slēgta, jo cilvēki gribējuši atriebties pat bijušo VDK darbinieku bērniem un mazbērniem.

Zatlers arī bilst, ka Latvijas arhīvā esošo informāciju jau izmanto ikdienā, jo 17 likumos ir noteikti ierobežojumi ieņemt amatus bijušajiem VDK aģentiem un darbiniekiem.

Valērijs Agešins uzskata, ka kārtējo reizi vajadzētu izvērtēt, vai vajadzētu atstāt spēkā visus ierobežojumus ieņemt amatus. Viņš pats šaubās, vai būtu jāierobežo tiesības tiem cilvēkiem, kuru vārdi iekļauti kartotēkā.

Atis Lejinš ir kategoriski pret ierobežojumu atcelšanu.