Raidījuma skanēšanas laikā variet sazināties, zvanot uz tālruņa numuriem 67222888, 67225599, kā arī aicinām sūtīt Whatsapp ziņas uz numuru 25660440.

Krievijas pasludinātais embargo Rietumu pārtikas precēm galvenokārt ir vērsts pret Eiropas savienību un ASV. Taču tas skars arī pašus krievus ārpus Krievijas. Latvijā šis embargo ietekmēs arī aptuveni piecus tūkstoš Krievijas investorus Latvijā. Vai Krievija gatava palīdzēt tiem saviem uzņēmējiem, kas nu arī nokļuvuši grūtā situācijā?

Krievijas vēstnieks Latvijā Aleksandrs Vešņakovs augusta sākumā intervijā televīzijas kanālā LNT sankciju un pretsankciju ietekmi Latvijā rēķināja miljardu vērtos zaudējumos. Pēc viņa prognozēm bankrotēs simtiem uzņēmumu, tūkstošiem cilvēku zaudēs darbu, tūkstošiem pametīs Latviju.

Krietni pieticīgākus skaitļus sarēķinājusi mūsu Ekonomikas ministrija - ap piecdesmit miljoniem eiro, pat neprognozējot bezdarba pieaugumu. To uzzinājām no ministrijas valsts sekretāra vietnieka Andra Liepiņa, kurš šajā ministrijā kopš 2001. gada atbild par tautsaimniecības jautājumiem, tajā skaitā investīciju politiku.

Neizbēgami, tieši un netieši sankciju un embargo sekas izjutīs arī Krievijas pilsoņi, kuri Latvijā pārpirkuši vai nodibinājusi uzņēmumus. Pēc Lursoft datiem kopš 2003. gada Krievijas investoru skaits Latvijā dubultojies, tuvojoties pieciem tūkstošiem. Krievija ir sestā lielākā investētāja mūsu valstī tiešo investīciju apjoma ziņā. Iecienītākās nozares - banku bizness, cauruļvadu transports, automobiļu ražošana, degvielas un citu līdzīgu produktu tirdzniecība, kreditēšana, nekustamo īpašumu pārvaldīšana. Tās ir nozares, pret kurām nav tieši vērsts Putina embargo. Iespējams, banku bizness saudzēts arī tādēļ, ka tajā darbojas Putinam tuvie brāļi Arkādijs un Boriss Rotenbergi, pret kuriem pašiem un viņiem piederošo Krievijas SMP banku šā gada martā tika vērtas ASV sankcijas. Latvijā ar tādu pašu nosaukumu darbojās šīs bankas meitas banka. Kā Krustpunktiem tolaik sacīja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas uzraudzības daļas vadītāja Jeļena Ļebedeva, šī mūsu banka turpināja strādāt un uz to ASV lēmums neattiecās. Bet, ja nu kas, kā sacīja Ļebedeva, noguldītāji neciestu, jo sankcijas var tik vēstas pret bankas īpašnieku nevis vadību

Finanšu un kapitāla tirgus komisija precizē, ka vairs SMP bankai nav nekādas saistības ar ASV sankcijām un Rotenbergiem, jo no šā gada 24. aprīļa notikušas būtiskas izmaiņas Latvijā strādājošās SMP bankas akcionāru struktūrā. Par šīs bankas akcionāriem kļuvuši Latvijas rezidenti (fiziskās personas), kuru īpašumā esošo akciju skaits nepārsniedz 10 procentus katram. Banka ir mainījusi arī juridisko nosaukumu uz Meridian Trade Bank.

Analizējot Lursoft datus, jāsecina, ka krievus mazāk interesējusi Latvijas pārtikas rūpniecība, varbūt tādēļ tā nav saudzēta. „Pa pilnu programmu” dabūjis Krievijas miljardieris Aleksandrs Bezhmeļņickis, kuram pieder Rīgas piena kombināts un Valmieras piens, kas abi kopā saucas Food Union un ir lielākais piena pārstrādes uzņēmums Latvijā. Pats viņš ir otra lielākā Krievijas piena pārstrādes uzņēmuma Unimilk dibinātājs.

Pats viņš ir otra lielākā Krievijas piena pārstrādes uzņēmuma Unimilk dibinātājs.

Nesen Unimilk apvienojās ar Francijas piena produktu ražotāju Danone un tika izveidots kopīgs uzņēmumu koncerns, kas kļuva par lielāko tirgus spēlētāju Krievijā. Tas darbojas arī Ukrainā, Kazahstānā un Baltkrievijā. Unimilk apgrozījums mērāms miljardu eiro apmērā.Nav zināms, kādās attiecībās Bezhmeļņickis ir ar Kremli, bet viņš nav saudzēts.

Ar Bezhmeļņicki neizdevās parunāt, jo līdzīgi kā citi Krievijas bagātnieki, kuri nopirkuši biznesu šeit, paši te īpaši negrozās, melno darbu dara Latvijas iedzīvotāji. Food Union gadījumā Rīgas piena kombināta valdes priekšēdētājs Normunds Staņēvičs. Ar viņu sazinājāmies, lai pastarpināti noskaidrotu, ko par radušos situāciju saka investors, uz ko dusmojas vairāk- uz Krieviju par Krimu un visu pārējo vai uz Eiropu un Latviju, ka tās uzdrošinājušās kaut ko iebilst saistībā ar Krimu. Viņš bilst, ka ar investoru ir pārrunāts, ka jāizstrādā taktika, kādā veidā tikt galā ar izveidojušos situāciju.

Sazinājāmies arī ar daudznozaru kompānijas Daugava līdzīpašnieku Aigaru Vaivaru, kurš sava biznesa lielāko daļu ir pārdevis krieviem. Sākotnēji viņš piekrita sarunai arī par to, ko saka biznesa partneri par situāciju, vai negatavojas lūgt palīdzību arī savai valstij. Vēlāk viņš rakstiski paziņoja, ka komentāru par šo tematu nebūs, jo nevajagot jaukt biznesu ar politiku.

Bez piena Krievijas embargo sarakstā ir liellopu gaļa, cūkgaļa, augļi, dārzeņi, mājputni, zivis, siers. Šajā sarakstā gan nav iekļautas šprotes, tāpat arī saldējums un alkohols. Latvijas Balzāms arī caur ofšoru pieder Krievijas multimiljonāram Jurijam Šefleram, kuram pēc publiski pieejamās informācijas nav draudzīgas attiecības ar Kremli. Šeflers ilgstoši konfliktējis ar Kremli šņabja dēļ. Portāls Nozare lv vēsta, ka 1998. gadā viņš par lētu naudu - 300 tūkstošiem ASV dolāru - ieguvis tiesības uz Stolichnaya, Moskovskaya un citiem padomju degvīna zīmoliem. Pie varas tikko nākušais prezidents Vladimirs Putins šo darījumu atzina par nelikumīgu un pavēlēja ierēdņiem populārās degvīna markas atgūt. Taču tas izdevās tikai Krievijas teritorijā. Eiropā un ASV Šeflers paspēja patentēt savas tiesības uz šobrīd divus miljardus dolāru vērtās markas Stolichnaya izplatīšanu, degvīna ražošanu pārcēla uz Rīgu, no Andra Šķēles koncerna AveLat nopērkot uzņēmumu Latvijas Balzams.

Acīmredzot, zinot krievu tradīcijas, Putins nav uzdrošinājies ķerties klāt degvīnam. Pēc Zemkopības ministrijas datiem tieši alkoholiskie un bezalkoholiskie dzērieni no pārtikas sastāda lielāko Latvijas eksporta daļu uz Krieviju - vairāk nekā 70 procentus. No tā var secināt, ka maldīgs būtu pieņēmums, ka Putina embargo neskar sfēras, kurās viņam ir draugi vai lojālas personas, bet skar nemīlamos.

Latvijā ir arī Krievijas valsts kapitāls - vislielākās investīcijas Krievijas kompanija Transņefteprodukt ieguldījusi Latrostrans Ventspils naftas caurulēs, otrs lielākais investorsir Maskavas pilsētas īpašuma departaments, kurš ieguldījis ap 30 miljoniem eiro Jelgavas rūpnīcā Amo plant, kas ražo autobusus. Arī tās jomas embargo neskar.

Valdība aizvadītajā nedēļā vienojās, ka tiem uzņēmējiem, kuru eksports uz Krieviju sastādīja 10 procentus no kopēja eksporta, dažādos veidos palīdzēs pārvarēt krīzi. Bet atgriezīsimies pie sižeta sākumā uzdotā jautājuma, kam būtu jākompensē Krievijas investoru ciešanas un zaudējumi šajā situācijā un vai vispār ir pieļaujama investoru dalīšana pēc tā, vai viņi atbalsta Putina politiku Ukrainā un no tās izrietošās sekas, vai ir pret to. Šāds jautājums radās pēc augusta sākumā notikušas diskusijas Krustpunktā, kurā žurnālisti Arnis Krauze no TV 3 un Igors Vatoļins sprieda par šo tematu.

To, ka investorus nav pieļaujams dalīt, ja reiz konkrēti pret viņiem nav noteiktas sankcijas, telefonintervijā Krustpunktiem sacīja Ārvalstu investoru padomes Latvijā direktore Linda Austere.

Aizsūtījām jautājumu, vai Krievija gatava palīdzēt saviem investoriem Latvijā pārvarēt embargo sekas, arī Krievijas vēstniekam Latvijā Aleksandram Vešņakovam, Saņēmām rakstisku atbildi:

„Šobrīd Krievijas valdība galveno uzmanību velta vietējo nozaru un ražotāju atbalstam, kuri spējīgi atrisināt importa aizstāšanas problēmu valsts iekšējā tirgū. Izveidojusies situācija, protams, var ietekmēt arī mūsu valsts ekonomiskos operatorus, kuru bizness saistīts ar produkcijas piegādēm no ārzemēm. Tomēr pagaidām vēstniecība nav saņēmusi informāciju, ka kāds gribētu lūgt Krievijas valdības palīdzību problēmu risināšanā. Uzsveram, ka pretsancijas ieviestas uz vienu gadu , bet to termiņš varētu tikt pārskatīts, ja valstis, kuras ieviesušas sankcijas pret Krieviju, ieņems konstruktīvāku pozīciju attiecību normalizēšanā.”

Vairāki uzņēmēji, kurus skar embargo, publiskā telpā nosoda politiķu rīcību, nosakot sankcijas pret Krieviju un pieprasa kompensēt zaudējumus, pieprasot naudu arī no Eiropas Komisijas. Šā gada pavasarī Krustpunktā skanēja sižets par Krievijas ietekmi uz Latvijas ekonomiku. Tajā Austrumeiropas politikas pētījumu centra direktors Andis Kudors par šo tematu teica, ka ne viss ir mērāms naudā. Šoreiz viņš no intervijas atteicās, jo neesot ko teikt par investoru dalīšanu.