Raidījuma skanēšanas laikā variet sazināties, zvanot uz tālruņa numuriem 67222888, 67225599, kā arī aicinām sūtīt Whatsapp ziņas uz numuru 25660440.

Vēl pirms vēlēšanām politiķi gatavojas izšķirties, kā pārdot bijušās Parex impērijas labāko daļu - Citadeles banku. Konsultants no Francijas bankas Societe Generale iesaka apspriest divus variantus - publisko piedāvājumu par naudu vai investora piesaisti, kurš nopērk uzreiz visu banku. Cik liels ir risks, ka pie šādas steigas banka tiks pārdota „par sviestmaizi” un saruks cerības atgūt Parex ieguldīto valsts naudu, pētījusi Ginta Mūrniece.

No Parex atšķeltā Citadele, kas līdzīgi kā Reverta tika balstīta un glābta par valsts naudu,  šobrīd patiesi 27 Latvijas komercbanku listē izskatās vairāk nekā pieklājīgi – sestā vietā pēc pašu kapitāla apjoma un septītajā pēc aktīvu apjoma, pieauguši visi iespējamie bankas kvalitātes rādītāji, tajā skaitā peļņa pērn pārsniedzot 13 miljonus Var teikt - kas var būt labāks par šo ?!

  Kā skaidro Privatizācijas aģentūras ierēdņi, komercdarbības dienesta vadītājs Vladimirs Loginovs, to esam solījuši Eiropai, lūdzot atļaut glābt Parex banku, ieguldot tajā tuvu diviem miljardiem eiro no valsts budžeta. .Ja ir valsts atbalsts, tas ir negodīgi pret tiem, kuriem nav šāda atbalsta. Tas pieļaujams tikai stingri regulēts ar noteikumiem, kādā veidā tas tikt izbeigts un kompensētas pārējo ciešanas.  Ja atceramies Hipotēku banku, tur tā bilde bija miglaināka. Šeit it kā viss skaidrs. Jautājums vien, kādēļ tāda steiga? Vai tirgū situācija patiesi ir tik laba, kā savā prezentācijā norādījusi Privatizācijas aģentūra? Kā izrādās,  mūs „dzen” termiņi,  vairākkārt jau pārdošana atlikta, pēdējais termiņš - šā gada beigas. Tas, kurš nopirks,  varbūt tas arī tā steidzina politiķus? Secinājumus izdarīsim pēc tam.

Sociālajos tīklos var lasīt neskaitāmus iedzīvotāju komentārus un  replikas saistībā ar Citadeles pārdošanu . Galvenie jautājumi, līdzīgi kā Hipotēku bankas gadījumā,   kādēļ vispār jāpārdod un, ja jāpārdod, kādēļ nevar atļaut pirkt tautai?

Tuvākajā laikā valdība lems, kā darīt. Jebkurā gadījumā,  šī procesa virzītāji saka, ka jāsteidzas. Jānis Ošlejs, ekonomists un uzņēmējs, kuru sazvanījām ārzemēs, savukārt,  saka, ka nav jāsteidzas. Ja arī Eiropas Komisija nolikusi termiņu šā gada beigas, jāmēģina izmantot juridisku terminu, kas būtu tulkojams, kā nepārvaramas varas situācija saistībā ar notikumiem Ukrainā. Pēc viņa teiktā,  situācija nav arī tik vienkārša saistībā ar to, ka Eiropas Rekonstrukciju un Attīstības banka kā 25 procentu Citadeles akciju īpašniece  pieprasīs savu daļu, ko valsts tai apsolījusi, neatkarīgi no pārdošanas cenas.

Tātad,  valsts Parex bankā , atņemot mums visiem, ieguldīja aptuveni miljardu latu, kopā ar valsts garantijām - tuvu diviem miljardiem eiro. No abām bankām Revertas un Citadeles atgūta gandrīz puse no šīs summas( (770 milj.) Vēl jāatgūst miljards eiro. Citadelē neatmaksātais atbalsts palicis ap 130  miljoni. Pārējais būtu jāsedz Revertai līdz 2017. gadam. Revertā ir sliktā Parex daļa -  kavētie kredīti , grūti pārdodamie aktīvi un tamlīdzīgi. Iespējams tādēļ, ka tik krasi tiek nodalītas šīs saistības, Citadeles pārdošanai procesa virzītāji neuzstāda pārāk augstu latiņu. Tas, savukārt, veido labvēlīgu  augsni pirktgribētāju iespējamiem lobijiem, kuru komentāri kā ekspertu viedokļi parādās medijos. Ja atceramies Hipotēku bankas komercportfeļu pārdošanu, valdību bez konkursa šajā procesā konsultēja SEB bankas meitas kompānija SEB Enskilda, SEB banka  arī  dabūja kāroto. Bijušais šīs kompānijas vadītājs Mārtiņš Krūtainis , tagad kompānijas „Superia” vadītājs, LETA ziņā 17. jūlijā  intervēts kā eksperts arī Citadeles pārdošanas procesā. Viņš provizoriski secina, ka 140 miljonu eiro līmenis ir atbilstošs tirgus konjunktūrai, jo tieši tik ir Citadeles pašu  kapitāls. Un  ja izdosies pārdod par šādu cenu, tas būs lielisks rezultāts.

 Var gandrīz droši prognozēt, ka Latvijas tirgū šobrīd nenāks kāds investors pilnīgi no malas, ticamākais, ka šo vērtīgo „gulbja kumosu” norīs kāda no jau esošajām zviedru bankām. Vai tādā gadījumā neveidosies konkurenci kropļojoša situācija un nepastāvēs iespēja neatļauti vienoties, kas, savukārt,  negatīvi ietekmēs patērētājus, to gatava izvērtēt Konkurences padome.

Eiropas Komisija nesen pabeidza pārbaudi par Parex restrukturizāciju un atzina,  ka viss noticis atbilstoši Eiropas Savienības noteikumiem . Un šie pasākumi bijuši nepieciešami, lai saglabātu Latvijas banku sistēmas stabilitāti.

 Ja atceramies,  2009. gadā mūsu Valsts kontrole Ingūnas Sudrabas vadībā, savukārt, veicot apjomīgu pētījumu par Parex pārņemšanu, secināja, ka lielākie ieguvēji no šī procesa ir bankas bijušie akcionāri,  nevis Latvijas valsts.