Raidījuma skanēšanas laikā variet sazināties, zvanot uz tālruņa numuriem 67222888, 67225599, kā arī aicinām sūtīt Whatsapp ziņas uz numuru 25660440.

Krimā visiem, kas nav Krievijas pilsoņi, būs jāizņem uzturēšanās atļaujas, lai dzīvotu šajā pussalā. Tāda ir obligāta Krievijas prasība. Šis precedents ir radījis diskusijas sociālajos tīklos, kāpēc Latvijā nepilsoņi drīkst dzīvot bez uzturēšanās atļaujām. Vai Krimas notikumi nav pamats Latvijā pārskatīt pašreizējo nepilsoņa institūcijas pamatotību? Diskutējam par to ar diskusijas rosinātāju, politoloģi Ilzi Ostrovsku, Satversmes tiesas tiesnesi, juridisko zinātņu doktori Kristīni Krūmu, bijušais tieslietu ministru, tagad Tieslietu ministrijas parlamentāro sekretāru Gaidi Bērziņu un Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājas biedri Inesi Lībiņu-Egneri un deputātu Andreju Elksniņu.

Ilze Ostrovska skaidro, ka viņa lūkojas uz Krievijas prezidentu Putinu. Neviens tik labi neaizstāv savas valsts intereses, ka viņš. Rūpīgi sekojot visam, ko viņš šobrīd dara, ir skaidrs, ka tam pamatā ir izsvērta doma. Tāpēc radies jautājums, kā mums veidojies nepilsoņa statuss, bet Krimā tā nav. Ukraiņiem, kas neņem Krievijas pases, izsniedz kādas izziņas. Kā mums vajadzētu šajā situācija juridiski pareizi rīkoties? Otrs, kas uztrauc Ilzi Ostrovsku – aiz Latvijas nepilsoņa statusa var slēpties Krievijas pilsoņi. Līdz ar to rodas jautājums, cik īsti viņu ir Latvijā. Ja tiešām Latvijā to nezina, tad “mēs vairs nesēžam pat uz pulvermucas, bet uz nopietnākas mucas” un pavisam reāls ir var kļūt scenārijs - nepilsoņi, kam atņem nepilsoņa statusu, iegūst Krievijas pilsonību un kopā ar daļu Latvijas pievienosimies Krievijai.

Kristīne Krūma skaidro, ka Latvijas nepilsoņa statuss ir īpatnējs, bet nav nekas unikāls, šādi statusi ir pastāvējuši un pastāv dažādās valstīs. Grupas ar dažādiem statusiem pastāv dažādas valstīs. Jautājums, kā nepilsoņa statuss ir radies Latvijā un kāda ir starptautiskā nostāja šajā jautājumā. ES un ANO akceptējuši šo statusu. Tas ir svarīgi. 90. gados ievests kā statuss, kas bija domāts terminēts. Ar laiku tas kļuvis par pastāvīgu statusu, ko var pat mantot. Tā jau ir cita rakstura problēma saistīta ar integrāciju.

Inese Lībiņa-Egnere bilst, ka Pilsonības likuma grozījumi, kas nesen pieņemt, paredz, lai nepilsoņi nebūtu kā statuss, ko iegūst bērni piedzimstot. Kompromiss - no 2013. gada 1. oktobra, reģistrējot bērnu, vecāki var īpaši izvēlēties, lai bērns būtu nepilsonis.

Gaidis Bērziņš piekrīt, ka Ilze Ostrovska inicējusi būtisku jautājumu, par kuru būtu jādiskutē juristiem un sabiedrībai.

No juristiem Ilze Ostrovska vēlētos sagaidīt, lai tiktu veiktas izmaiņas likumdošanā, lai likvidētu nepilsoņu statusu, tas būtu valsts interesēs. Nepilsonim, kurš slēpj, ka ir citas valsts, respektīvi Krievijas pilsonis nedrīkst piešķirt vēlēšanu tiesības.

Diskusijas dalībnieki viņai nepiekrīt, jo cilvēkam nevar piespiest obligāti izvēlēties kādas valsts pilsonību, bet atņemot nepilsoņa statusu cilvēkiem, Latvija vairotu bezvalstniekus skaitu.

Andrejs Elksniņš norāda, ka valstij būtu jādomā par nepilsoņu integrāciju, jābūt vieglākiem naturalizācijas noteikumiem, un vairākas reizes atkārto, ka valstij ir jāpiešķir nauda latviešu valodas apguvei nepilsoņiem.