Raidījuma skanēšanas laikā variet sazināties, zvanot uz tālruņa numuriem 67222888, 67225599, kā arī aicinām sūtīt Whatsapp ziņas uz numuru 25660440.


Krustpunktā studijā Valsts kontroliere Elita Krūmiņa. Pirmajā daļā viņu izjautā žurnālisti Ella Valtmane no ziņu aģentūras LETA portāla Nozare.lv un Māris Ķirsons no laikraksta Dienas Bizness, otrajā daļā - klausītāju jautājumi.

Valsts Kontrole publiskojusi informāciju par amatpersonām, par kurām sūdzējušies tiesībsargājošās institūcijās. Elita Krūmiņa skaidro, ka izvēlēts to darīt, lai parādītu, ka amatpersonu pārkāpumiem seko atbildība un sods. Sabiedrībai priekšstats, ka tas nenotiek. Tāpēc nolēma publiskot Valsts Kontroles mājas lapā informāciju par institūcijām, kurās revīziju rezultātā konstatējuši pārkāpumus, par kuriem informēta policija un prokuratūra. Un kāda ir bijusi reakcija uz šo ziņojumu. Vai uzsākts kriminālprocess, kā revidējamā vienība reaģējusi uz pārkāpumu. To darīs regulāri un ne tikai par pārkāpumiem, par kuriem ziņots prokuratūrai.

Šīs informācijas publiskošana ir nopietns signāls amatpersonām, tas nav patīkami, tāpat pašvaldības iedzīvotāji var redzēt, kā attiecīgās pašvaldības vadītāji rīkojušies ar līdzekļiem.

Vai domāts šādiem vadītājiem ieviest personīgo atbildību, samaksājot par pārkāpumu no personīgā maka. Valsts kontroliere uzskata, ka atkarībā no pārkāpuma smaguma ir iespējami dažādi risinājumi – atbrīvošana no darba, līdzekļu piedziņa vai kriminālatbildība. Protams, ar šiem jautājumiem vairs nenodarbotos Valsts Kontrole. Elita Krūmiņa norāda, ka šie nav jautājumi, ko atrisināt vienā dienā, bet soli pa solim ir jāpalielina atbildība publiskā sektorā. Privātajā sektorā tas jau ir sakārtots.

Runājot konkrētāk par Rīgas satiksmi un tās atbildīgo augstākstāvošo institūciju, Elita Krūmiņa bilst, ka materiāli ir iesniegti prokuratūrā un jautājumu vēl vērtē. Visus ieteikumus, kas attiecas uz viņu darbību, Rīgas satiksme solījusi ieviest, pozitīvais – tarifs nav palielinājies, un pēdējās ziņas liecina, ka nepalielināsies.

Šobrīd aktuāls ir sauklis “Izvēlies savu, ne svešu preci!”, kā Valsts Kontrole vērtēs pārbaudē, ja redzēs, ka institūcija iepirkusi vietējo, bet nedaudz dārgāku, bet ne lētāko no ārvalstīm.

Elita Krūmiņa norāda, ka notiek spraigas diskusijas un aicinājumi neievērot likumu. Valsts Kontroles ir pozīcija vienkārša, ja šajā sarežģītajā laikā ir nepieciešams nodrošināt mūsu valsts intereses, ir visas iespējas mainīt likumus vai MK noteikumus. Valsts kontrole nekad neatbalstīs, ka katrs pats izlems, kurus likumus ievērot, kurus ne. Iestāsies tiesiskais nihilisms. Šis jautājums jāizvērtē izpildvarai, ja normatīvā bāze ir jāmaina, pieredze rāda, ja ir vēlēšanās, to var izdarīt divās dienās.

Vai nevajadzētu nostiprināt Valsts kontroles autoritāti, lai iestādes vairāk ņemtu vērā ieteikumus. Piemēram, Rīgas brīvosta neņem vērā ieteikumu pēc ieteikuma.

Elita Krūmiņa bilst, ka situācija ir dažāda, vidēji 85 % apmērā tiek ieviesti ieteikumi. Nevar noliegt, ka ir atsevišķas institūcijas, vai jomas, kur liela loma ir zināmām interesēm. Osta, būvniecība – tās ir jomas, kur grūtāk ieviest ieteikumus. Brīvostā situācija ir smaga un smagi arī notiek ieteikumu ieviešana. Process liecina par lielu nevēlēšanos kaut ko mainīt gan pašā Brīvostā, gan Satiksmes ministrijā, kam jānodrošina pārraudzība.

Elita Krūmiņa norāda, ka Valsts Kontroles ambiciozie mērķi ir panākt, ka no katra kontrolē ieguldīta eiro tiek panākts piecu eiro ietaupījumu vai izmaksu samazinājums. Tas ir ietverts Valsts kontroles attīstības stratēģijā un to grib sasniegt nākamo četru gadu laikā.