Raidījuma skanēšanas laikā variet sazināties, zvanot uz tālruņa numuriem 67222888, 67225599, kā arī aicinām sūtīt Whatsapp ziņas uz numuru 25660440.

Diskusija par dzērienu iepakojumu depozīta sistēmu. Mazliet vairāk nekā pirms gada nolēma, ka šī sistēma ar nākamo gadu tiks ieviesta, ka varēs nodot tukšos dzērienu iepakojumus un saņemt par to naudu, bet tagad Saeimā izrādās vēl arvien strīdas, kādai tad šai sistēmai jābūt. Šobrīd tiek apspriesti trīs varianti, kā rīkoties. Pirmais – visas stikla pudeles, PET pudeles un skārdenes tirgotājam jāpieņem atpakaļ, par to maksājot naudu – tas bija variants, ko savulaik iesniedza Vides aizsardzība un reģionālās attīstības ministrija. Otrs variants paredz brīvprātīgu depozīta sistēmu, bet trešais – kaut ko pa vidu. Studijā Alus un dzērienu iepakojuma savienības vadītāja Ināra Šure, uzņēmuma Eko Baltija valdes priekšsēdētājs Māris Simanovičs, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārais sekretārs Einārs Cilinskis un Vides aizsardzības organizācijas Zaļā brīvība valdes priekšsēdētājs Jānis Brizga.

Saeimas Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājs Jānis Ozoliņš ievadā skaidro, kāpēc kavējas likuma pieņemšana. Viņš norāda, ka tīras vides nodrošināšana ir svarīga, bet tikpat svarīgi, cik iedzīvotāji maksās par atkritumu izvešanu, kā arī par dzērieniem, iegādājoties veikalā. Likumprojekta virzība saistīta ar diviem likumprojektiem. Viens ir Obligātā depozīta likumprojekts, kas paredz taras punktu izvietošanu veikalos kopā ar dabas resursu nodokļa likumu, ko maksā visi, kas iegādāsies dzērienu veikalā. Otrs ir grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā, kurā ir vēlēšanās, lai atkritumu pārstrāde nenonāktu privāto komersantu rokās, bet poligonos.

Deputāts arī bilst, ka būtu nepieciešams no atbildīgās ministrijas skaidrs pamatojums, kāpēc visiem iedzīvotājiem jāuzliek papildus nodoklis, ko vēl apsaimniekos privātas struktūras. To var darīt tikai tad, kad visas pārējās iespējas izsmeltas.

Einārs Cilinskis uzskata, ka Saeimai ir jāizšķiras un jāpieņem politisks lēmums. Jebkurā gadījumā šis lēmums nebūs visiem viennozīmīgi pozitīvs. Depozīta sistēmas pieņemšana būs labāka videi un to atbalsta arī ražotāji, savukārt tas rada zināmas problēmas esošajai atkritumu apsaimniekošanas sistēmai. Līdzīga problēma ir Atkritumu apsaimniekošanas likumā - pašvaldības gribētu, lai visi sadzīves atkritumi arī no komersantiem nonāk vienotā sistēmā, bet komersanti un apsaimniekotāji grib būt brīvi, lai varētu slēgt līgumus, ar ko grib.

Māris Simanovičs norāda, ka depozīta sistēmas ieviešana būs dārga un līdz ar to zaudējumos būs jānoraksta līdz šim veiktās investīcijas dalītās sistēmas ieviešanai. Citās domās ir Ināra Šure, kura labo Jāņa Ozoliņa teikto, ka tas nebūs iedzīvotājiem papildus nodoklis, bet viņi maksās depozītu par iepakojumu, kuru būs iespēja saņemt atpakaļ, ja cilvēks nepaslinko. Viņa arī bilst, ka depozīta ieviešana sakārtos taras punktu sistēmu, kas šobrīd atrodas puspelēkā zonā. Turklāt iepakojuma cena depozīta sistēmā nemainīsies - cik samaksāji, tik arī atgūsi.

Jānis Brizga atgādina, ka brīvprātīgais depozīts jau darbojas, bet par obligātās depozīta sistēmas ieviešanu sarunas notiek jau gadiem. Ir, kas ir ieinteresēti to ieviest ātrāk, ir, kas ieinteresēti novilcināt. Bet kā vienas tā otras sistēmas ieviešana, vai abus uzturēšana paralēli nenozīmē lētāku atkritumu apsaimniekošanu. Jebkurā gadījumā atkritumu apsaimniekošanas izmaksas kopumā un arī maksā iedzīvotājiem par atkritumu izvešanu pieaugs. Tam, ka atkritumu apsaimniekošana nekļūs lētāka, piekrīt arī Einārs Cilinskis.