Raidījuma skanēšanas laikā varat sazināties, zvanot uz tālruņa numuriem 67222888, 67225599, kā arī aicinām sūtīt Whatsapp ziņas uz numuru 25660440.

Kāda jēga ir no Eiropas parlamenta un cik daudz tajā var meklēt aizstāvību Latvijas interesēm? Jau nākamā gadā mums būs jāvēl jauns Eiropas parlamenta sastāvs. Diskutē Latvijas Zemnieku saeimas priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja, politoloģe, profesore Ilze Ostrovska un Eiropas kustības Latvijā prezidents Andris Gobiņš.

Ilze Ostrovska uzskata, ka Eiropas Parlaments ir svarīgāks nekā pašu Saeimai. Uz jautājumu, vai Eiropas Parlamentam tiešām ir tik būtiska loma, viņa atbild, ka 75 procentiem likumu, ko vēlāk pieņem nacionālie parlamenti, izcelsme ir meklējama Eiropas Parlamentā un Eiropas Komisijā, kas tieši iniciē likumus.

Par šīs Eiropas institūcijas nozīmīgumu viņai piekrīt arī Andris Gobiņš, bet viņš uzsver arī Saeimas nozīmi, jo Saeima ievēl Ministru prezidentu. Ministru prezidenta lomai Eiropas Savienībā, konkrēti Eiropas Padomē, ir liela nozīme.

Maira Dzelzkalēja tomēr uzskata, ka Eiropas Padomei ir lielāka nozīme šobrīd nekā Eiropas Parlamentam. Ir vajadzīgs laiks, lai pati Eiropa pierakstu, ka ir trīs lēmējinstitūcijas – Eiropas Padome, Eiropas Parlaments un Eiropas Komisija. Turklāt padomē ir 27 cilvēki, parlamentā ir vairāk nekā 700 deputātu, kas vēl sadalījušies grupās. Viņu ir par daudz un pārāk dažādi. Ir jāatrod kompromiss, pieņemot lēmumus, un, meklējot kompromisu, vienmēr lēmumi ir rēnāki.

"Ja kāds šaubās par Eiropas Parlamenta nozīmi, kāpēc Briselē dzīvo ap 40 tūkstošiem lobistu. Kāpēc lielās firmas tur Briselē lobistu kantorus," jautā Ilze Ostrovska.

Latvijas lielākā problēma, kāpēc īsti neizdodas kaut ko panākt Briselē, ka mēs paši nezinām, ko mums vajag no Eiropas. Kad ir skaidrs mērķis, arī maza valsts var spēcīgi pozicionēties.

Vēlot Eiropas Parlamenta deputātus, studijas viesi aicina izvēlēties personības, nevis ņemt vērā, kādu partiju viņš pārstāv. Svarīgi, lai cilvēks ir darba spējīgs specifiskajā deputāta amatā.