Raidījuma skanēšanas laikā varat sazināties, zvanot uz tālruņa numuriem 67222888, 67225599, kā arī aicinām sūtīt Whatsapp ziņas uz numuru 25660440.

Kā mainījušās vēstuļu rakstīšanas tradīcijas? Kādreiz tās bija glīti salocītās, iesmaržinātas un uz īpaša papīra rakstītas. Šodien bieži vien steigā pavirši uzšņāpjam kādu teikumu e-pastā. Objektīvās, laika un laikmeta noteiktās pārmaiņas un nevēlamais stils – skaidro lingviste Dite Liepa.

Pamatlikumi, kas jāievēro, rakstot e-pasta vēstules:

Svarīgs temata virsraksts. Tematam jābūt skaidram un konkrētam, lai saņēmējs gribētu vēstuli atvērt un izlasīt. Tematam ir jābūt saistītam ar šo vēstuli, nevis, piemēram, "sveiciens Līgo svētkos", kas norāda uz iepriekšējo saraksti.

Nevajadzētu rakstīt garus ievadus, jo ne visi lasītāji ir gana pacietīgi, lai izlasītu standarta pieklājības frāzes un jaunumus uzzinātu tikai beigās. E-pasts ir ātrs saziņas veids, tāpēc to labāk izmantot konkrētai saziņai.

Tāpēc arī svarīgs ir nākamais likums – nevajag sākt vēstuli ar vispārīgām un nekonkrētām frāzēm.

Nevajadzētu arī aizrauties ar nevajadzīgiem saīsinājumiem, kas var mulsināt saņēmēju. 

Vēstuli noteikti sāk ar sasveicināšanās frāzi, bet jābūt uzmanīgam ar „labrīt”, „labdien” un „labvakar” lietojumu, ja vēstuli sūta uz tālāku zemi. Vēstules beigās noteikti ir jābūt „atvadu frāzēm”, kas palīdzēs saprast, ka vēstule adresēta konkrētam cilvēkam un no viņa gaida arī atbildi. Parakstā jābūt „Ar cieņu” vai „ Cieņā”. Ja tā ir lietišķā sarakste, noteikta jānorāda amats un kontakti.

Vēstules garumam nevajadzētu būt vairāk par divām, trim rindkopām.

Laba vēlējumus vēstules beigas var pievienot.