Uzskatu, ka jebkurā konfliktā ir divas puses vai vairākas. Šajā gadījumā direktoram bija jārisina pirmkārt konflikts uz vietas skolas vidē. Direktors ir atbildīgs par savu kolektīvu-skolotājiem un citu skolas personālu, kas nonāk ciešā saskarsmē ar jauniešiem. . Problēmas ir jārisina, bet ne jau izslēdzot skolēnu no skolas. Tas tomēr ir skolas prestižs. Skolas vidē mans ierosinājums būtu risināt tādus gadījums iekšienē, sasaucot sapulces, veidojot audzināšanas-ētikas stundas, garīgās audzināšanas stundas, kas būs vērtīgi gan skolotājiem, gan skolēniem-jauniešiem, arī vecākiem, lai rastu kopīgu abpusēju saskarsmi problēmjautājumos, veidojot pat diskusijas. Tas ir kopīgs darbs:skolēns-pedagogs-vecāki. ja pedagogs ir izvēlējies šo profesiju, viņam jāprot pielāgoties jebkuram skolēniem, būt diplomātam, jo lielākā daļa no viņiem paši ir vecāki. Pedagogam būtu jauki uzņemties un ieguldīt artavu no sevis kontaktā ar jaunieti-skolēnu. Jāņem vērā, ka ir dažādi skolēni, katrs arī ar savām problēmām ne tikai skolā, bet arī ģimenē, no kurienes viņš nāk un pedagogs ir starpnieks starp skolu un mājām.